[No ws5 / 16 lpp. 13 jūlijam 11-17]

“Turpiniet uztvert, kāda ir Jehovas griba.” -Ef 5: 17

Sāksim šo pētījumu, labojot tēmas tekstu, kā tas minēts iepriekš no NWT.[I]  Ja visos senajos rokrakstos - un to ir vairāk nekā 5,000 - neizmanto dievišķo vārdu, nav pamatota iemesla “Jehovas” ievietošanai. Kas Efeziešiem 5: 17 patiesībā saka, ka ir “jāapzinās, kāda ir Tā Kunga griba”. Protams, mūsu Kungs Jēzus neko nedara pēc savas iniciatīvas, tāpēc viņa griba ir sava Tēva griba, taču, izmantojot šeit Kungu, mēs lasītājam atgādinām, ka Jēzus ir mūsu Ķēniņš un ka viņam ir piešķirtas visas pilnvaras. (John 5: 19; Mt 28: 18) Tādējādi raksta autors mums dara ļaunu, kad viņš novērš mūsu uzmanību no Jēzus tāpat kā pirmajā rindkopā. Viņš atzīst, ka Jēzus mums deva pavēli sludināt un veidot mācekļus, sakot: “... Jēzus Kristus, deva saviem sekotājiem šo izaicinošo, kaut arī saviļņojošo pavēli…”, pēc tam to nekavējoties atņem Jēzum, turpinot: “... mūsu lojālā ievērošana Jehovas pavēles, tostarp pavēle ​​piedalīties sludināšanas darbā… ”

Kāpēc līdz minimumam jāsamazina Kristus lomas nozīme? Komanda sludināt nāk nākamajā pantā pēc paziņojuma plkst Mateja 28: 18 ka “visas pilnvaras ir piešķirtas Jēzum debesīs un virs zemes”. Ja visas pilnvaras viņam ir piešķirtas ne tikai uz zemes, bet pat debesīs pār eņģeļiem, kāpēc mēs viņam nepiešķiram to godu, kas pienākas?

Vai varētu būt tā, ka, samazinot Jēzus lomu, mēs varam palielināt vīriešu lomu? Pirmais korintiešiem 11: 3 parāda, ka starp Dievu un Cilvēku stāv Jēzus.  Efeziešiem 1: 22 parāda, ka viņš ir draudzes vadītājs. Neviens no Rakstiem nenodrošina starpposmu, kas būtu jāaizpilda cilvēku elitāram sastāvam, piemēram, Pārvaldes padomei, kam uzdots interpretēt mūsu dievišķi ieceltā Kunga gribu.

Ēsma un slēdzis

Jēzus ir mūsu Skolotājs. Viņš sodīs tos savus kalpus, kuri nepilda viņa gribu.

“. . .Tad to vergu, kurš saprata sava kunga gribu, bet negatavojās vai nedarīja to, ko lūdza, sita ar daudziem sitieniem. 48 Bet to, kurš nesaprata un tomēr izdarīja insulta cienīgas lietas, sita ar maz. . . . ” (Lu 12: 47, 48)

Tāpēc mūsu interesēs ir uztvert, kāda patiesībā ir Tā Kunga griba. Tomēr kā pilnībā aprīkotiem kristiešiem mums ir jāsargājas no tiem, kuri gribētu, lai mēs Tā Kunga vārdā ievērotu viņu gribu. (2Ti 3: 17) Viņi to dara, izmantojot tehniku, ko sauc par “ēsmu un maiņu”.

Piemēram, ēsma:

“… Rakstos nav sīki izstrādātu noteikumu par to, kāds apģērba veids ir piemērots kristiešiem…. Tāpēc indivīdi un ģimenes locekļi var brīvi pieņemt lēmumus par šiem jautājumiem. - Par. 2

“Piemēram, lai saņemtu Dieva apstiprinājumu, mums jārīkojas saskaņā ar viņa likumu par asinīm.” - Par. 4

“Kas mums jādara situācijās, kurās nav tieša Bībeles pavēle? Šādos apstākļos mūsu personīgais pienākums ir izpētīt detaļas un izdarīt izvēli, kuru vadās nevis pēc personiskas izvēles, bet gan pēc tā, ko Jehova apstiprinās un svētīs. ”- Par. 6

“Jums var rasties jautājums:“ Kā mēs varam zināt, ko Jehova apstiprina, ja viņa vārds nesniedz nekādu īpašu pavēli šajā jautājumā? ” Efeziešiem 5: 17 teikts: “Turpiniet uztvert, kāda ir Jehovas griba.” Kā tieša Bībeles likuma neesamības gadījumā mēs varam uztvert Dieva gribu? Lūdzot viņu un pieņemot viņa vadību pēc svēta gara. ”- Par 7

“Lai iepazītos ar Jehovas domāšanu, personāla studijas mums ir jāuzliek par prioritāti. Lasot vai pētot Dieva vārdu, mēs sev varētu pajautāt: “Ko šis materiāls atklāj par Jehovu, viņa taisnīgajiem ceļiem un domāšanu?” ”- par. 11

Līdz šim brīdim auditorija būs vairāk nekā puse pētījuma un pilnībā piekritīs rakstītajam. Viņu prāts ir gatavs pieņemt un ievērot Dieva gribu. Šī ir ēsma. Tagad slēdzis.

“Vēl viens veids, kā labāk iepazīt Jehovas domāšanu, ir pievērst īpašu uzmanību viņa organizācijas uz Bībeli balstītām vadlīnijām..... Mums arī liels ieguvums ir, klausoties uzmanīgi kristiešu sapulcēs… .Mācīšana par to, kas tiek mācīts, palīdzēs mums labāk izprast Jehovas domāšana un lai viņa domas būtu mūsu pašu. Rūpīgi izmantojot Jehovas garīgās barošanas noteikumus, mēs pakāpeniski iepazīsim viņa veidus. ”- Par. 12

Zinošāka viltīga spriešana

Lielākā daļa liecinieku pieņem šo loģiku, jo viņi uzskata, ka Pārvaldes mācība nāk no paša Jehovas. Tā tas nav pat nelielās, šķietami nenozīmīgās lietās, piemēram, personīgā kopšanā un ģērbšanās.

Iepriekš citētajos citātos no 2. un 6. punkta teikts, ka šīs lietas ir atstātas kristieša ziņā. Tomēr tā tas patiesībā nav Jehovas liecinieku organizācijā?

Darba vietā sievietes visbiežāk valkā bikses uzvalkus. Tomēr Amerikas māsās sludināšanas darbā vai sapulcēs mūsu māsām ir aizliegts valkāt bikses. Ar viņiem runās vecākie, ja viņi neatbilst organizācijas ģērbšanās standartam. Tātad tas nav personīgās izvēles jautājums. Viņi nevar “brīvi pieņemt lēmumus par šiem jautājumiem”.

Amerikā brālis ar bārdu tiks uzskatīts par pasaulīgu, un viņam netiks dotas “privilēģijas” kalpot draudzē. Draudzes locekļi uzskatīs viņu par dumpīgu. Viens no iemesliem ir tas, ka par JW tradīciju ir neaudzēt bārdu. Laikā no 1930. gada līdz apmēram 1990. gadam rietumu pasaulē nebija ieradums sportot bārdu. Tā vairs nav. Bārdas tagad ir izplatītas. Tad kāpēc mēs atšķiramies no pieņemamiem standartiem kopšanā sabiedrībā un īstenojot kopšanas un ģērbšanās standartus, uzliekot tos visiem biedriem?

Daļēji tas ir radīt mākslīgu atdalīšanos no pasaules. Tas nav Jēzus norādītais atdalīšanas veids John 17: 15, 16. Tas pārsniedz to.

Jehovas liecinieki māca vienu, bet dara citu. Kaut arī viņi uzspiež viņu gribu kontrolēt, kā mēs ģērbjamies, tas var šķist nenozīmīgs, šo paņēmienu izmanto arī, lai mudinātu mūs kalpot JW.org vārdā. Lieciniekiem liek justies vainīgiem, ja viņiem ir jauka māja un labs darbs, jo viņiem vajadzētu būt pionieriem, kaut arī sludinātāji atzīst, ka “nav Bībeles pavēles, ka mēs esam pionieri”. (13. punkts.) Visa pionieru programma ar ikmēneša stundu prasībām ir vīriešu izgudrojums. Tomēr šajā rakstā mums teikts, ka tā ir Dieva griba.

Ir taisnība, ka Tā Kunga griba ir tā, ka mēs sludinām Valstības Labo Vēsti. Viņš arī mums saka, ka, ja mēs ejam pēc labās ziņas, mēs būsim nolādēti.

“Kā mēs jau teicām iepriekš, es tagad saku vēlreiz: kurš jums kaut ko pasludina kā labu ziņu pēc ko jūs pieņēmāt, ļaujiet viņam nolādēt. [atsauce “Veltīts iznīcībai”] ”(Ga 1: 9)

Lieta ir tāda, ka, ja esat pionieris, jums tiek prasīts sludināt labas ziņas, kas aiziet pēc labā ziņa, ko Jēzus mācīja. Organizācija to brīvi atzīst.

“Tomēr ņemiet vērā, ka vēsts, kuru Jēzus teica, tiks pasludināta mūsdienās pēc ko viņa sekotāji sludināja pirmajā gadsimtā. ”(būt 279. lpp. 2. Ziņa, kas mums jāpasludina)

Jums kā celmlauzim (vai izdevējam šajā jautājumā) jāpiesaka šis Kristus atgriezās 1914 un kopš tā laika valda. Jums arī jāsludina, ka debesu cerība ir faktiski slēgta un ka pastāv a jauna cerība, zemes. Rakstos netiek atbalstītas abas šīs idejas, un tās pārsniedz Jēzus sludināto vēsti. Tādējādi, ja jūs to darāt, jūs neuztverat Tā Kunga gribu, bet gan Jehovas liecinieku pārvaldes padomes gribu.

Jūs būsiet paņēmis ēsmu un nepamanījis slēdzi. Vai varbūt jūs to pamanījāt, bet neuzmanījāt. Neatkarīgi no tā, vai rīkojāties neziņā vai apzināti, vēl ir laiks izlabot savu ceļu.

Kad mūsu Kungs atgriežas, mēs vēlamies tikt tiesāti par “uzticīgo stjuarti, diskrēto”, nevis par to, kurš tiek sitis ar dažiem sitieniem par tā, ka tas nav uztvēris Tā Kunga gribu, un, protams, nevis tas, kurš tiek piekauts ar daudziem triecieniem, lai uztvertu Tā Kunga gribu, bet ar nodomu to nedarīs.

__________________________________________

[I] Svēto Rakstu jaunā tulkošana pasaulē.

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    12
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x