Jehova, mūsu Dievs, ir viens Jehova

[No ws6 / 16 lpp. 18 augustam 15-21]

“Klausies, Israēl: Jehova, mūsu Dievs, ir viens Jehova” —De 6: 4

”Tā kā Jehova ir nemainīgs un nemainīgs attiecībā uz savu gribu un mērķi, ir skaidrs, ka viņa pamatprasības patiesajiem kalpiem paliek nemainīgas arī mūsdienās. Lai mūsu pielūgsme viņam būtu pieņemama, arī mums ir jāvelta viņam ekskluzīva nodošanās un jāmīl ar visu savu sirdi, prātu un spēku. - Par. 9

Šis apgalvojums šķiet loģisks un patiess, taču patiesībā tas ir maldinošs un pārgalvīgs.

“Pārdrošs”, jo, lai gan Jehovas griba un nodoms nemainās, kas gan mēs esam, lai iedomāties, ka saprotam šīs gribas pilnību, plašumu un dziļumu? Ebreji saprata viņa gribu un nodomu attiecībā uz viņiem, kā tas bija izteikts bauslībā, bet vai viņi varēja paredzēt, kā šis mērķis attīstīsies? Pat eņģeļi debesīs to visu nesaprata. (1Pe 1: 12)

“Maldinošs”, jo tas liks lieciniekiem koncentrēties uz ebreju prasībām, nevis uz atjauninātajiem Dieva gribas un mērķa aspektiem, kas atklāti caur viņa Dēlu.

Kā, ņemot vērā šos Rakstus, mēs varam saprast, ka Jehovam veltām īpašu uzticību?

“Jēzus viņam sacīja: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.” (Joh 14: 6)

Kā es varu dot Dievam ekskluzīvu nodošanos, ja man jāiet caur Jēzu, lai nokļūtu pie Dieva?

“Jo mēs apgāžam prātojumus un visu cēlu lietu, kas celta pret Dieva atziņu, un mēs gūstam gūstā katru domu, lai to īstenotu. paklausīgs Kristum;” (2Co 10: 5)

Kā es varu uzticēties Jehovam, ja man ir jāpakļaujas kādam citam, Jēzum Kristum?

Visas lietas, ko tu pakļāvi viņam zem kājām.”Pakļaujot viņam visas lietas, Dievs neatstāja neko, kas viņam nebūtu pakļauts. Tomēr tagad mēs vēl neredzam visas lietas, kas viņam pakļautas. ⁹ Bet mēs redzam Jēzu, kas bija nedaudz zemāks par eņģeļiem, tagad vainagotu ar godu un godu par to, ka viņš ir cietis nāvi, lai Dieva nepelnītā žēlastībā viņš varētu nobaudīt nāvi par visiem. (Heb 2: 8-9)

Ekskluzīva ziedošanās nozīmē, ka esmu pilnībā pakļauts Dievam, tomēr šeit teikts, ka esmu pakļauts Jēzum. Kā es varu to saprast?

“Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? . . ”. (Ro 8: 35)

Kā es varu mīlēt Jehovu ar visu savu būtību, ja arī man ir jāmīl Kristus?

Šie ir jautājumi, uz kuriem ir vajadzīgas atbildes, taču diemžēl rakstā tiek ignorēta šāda sarežģītība, šķietami apmierināti, atstājot mums ebreju modeli.

Padoms no liekuļiem

Iedomājieties šādu scenāriju: jūs esat daļa no ļoti lielas, vairāku paaudžu ģimenes. Nesen jūs uzzinājāt, ka ģimenes matriarhs desmit gadus bija paturējis mīļāko, bet pirms dažiem gadiem beidzis romānu, kad par to uzzināja viņas vīrs. Būdama spēcīga, kontrolējoša sieviete, viņa nevēlējās atvainoties par savu nodarījumu, bet gan izvēlējās aizskart savas plašās ģimenes inteliģenci, muļķīgi un, kā izrādījās, nepatiesus attaisnojumus.

Tagad pienāk diena, kad viņas mazdēls gatavojas precēties. Tiek rīkota saderināšanās ballīte. Matriarhs uzņemas vārdu un sniedz padomu saderinātajam pārim par laulības uzticību. Padoms ir pamatots, taču apziņa par viņas ilgo neuzticības periodu un fakts, ka viņa nekad īsti nav izteikusi nekādu nožēlu vai grēku nožēlu, visa prātā kliedz tik skaļi, ka viņas vārdi aizkrīt nedzirdīgi.

Ikviens var domāt: "Kāds liekulis!"

Paturot to prātā, apsveriet šo rakstā sniegto padomu:

”Lai Jehova būtu mūsu vienīgais Dievs, mums ir jāvelta viņam īpaša uzticība. Mūsu pielūgsme Viņam nevar tikt sadalīta vai dalīties ar citiem dieviem, kā arī piesātināta ar idejām vai praksi no citiem pielūgsmes veidiem." - 10. paragrāfs

Daniēla grāmatā mēs lasām par ebreju jauniešiem Daniēlu, Hananiju, Mišaēlu un Azariju. Viņi demonstrēja savu ekskluzīvo uzticību... atsakoties paklanīties Nebukadnēcara zelta tēlam. Viņu prioritātes bija skaidras; viņu pielūgsmē nebija vietas kompromisiem. - Par. 11

”Lai sniegtu Jehovam ekskluzīvu nodošanos, mums ir jābūt uzmanīgiem, lai neļautu neko... pat dalīties, vieta mūsu dzīvē, kas tikai Jehovam būtu jāieņem….. Jehova skaidri norādīja, ka viņa tauta nedrīkst praktizēt jebkāda veida elkdievību….Mūsdienās elkdievība var izpausties dažādos veidos. - Par. 12

Labs, pamatots Bībeles padoms no Mātes organizācijas, vai ne?[I]

Šeit ir vēl daži viņas padomi.

"Citi kļūst par upuriem elkdievībai, uzticoties cilvēku teorijām, filozofijām un valdībām, nevis Dievam..." (g85 1.)

“Simboliskā “zvēra” elku pielūdzēji nav Dieva izvēle Jēra pavadoņiem.” (tas-2 lpp. 881)

“Šodien Tuvajos Austrumos pastāv Izraēlas Republika. Pašu interesēs tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts. ANO simbolizē Dieva Jehovas Valstības noraidīšanu, izmantojot apsolīto Ābrahāma ”sēklu”, un tādējādi tiks iznīcināta ”Visvarenā Dieva lielās dienas karā”, Armagedonā. Katra ANO dalībvalsts, tostarp Izraēlas Republika, tiks izsvītrota.
(Worldwide Security Under the Prince of Peace, 1986 – 10. nodaļa, 85.-86. lpp., 11. punkts)

Tikai sešus gadus pēc šī ļoti nosodošā pēdējā citāta Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrība kļuva par ANO biedru kā NVO (nevalstiskā organizācija), kas ir augstākā dalības forma Apvienoto Nāciju Organizācijā, izņemot to, kas rezervēta faktiskajām nācijām. štatos. Tas turpinājās 10 gadus, līdz viņu uzzināja laikraksta reportieris, kurš uzrakstīja stāstu UK Guardian. (Pilnu kontu skatiet šeit.)

Lai izskaidrotu savu dalību organizācijā, kuru viņa pati apraksta kā Atklāsmes grāmatas elku pielūdzošo savvaļas zvēru, viņa paskaidroja, ka to darījusi tikai par bibliotēkas karti, proti, lai piekļūtu ANO bibliotēkai. Šis muļķīgais iemesls kompromitēt viņas neitralitāti un līdz ar to viņas ekskluzīvo uzticību Dievam izrādījās nepatiess, jo arī personām, kas nav biedri, tika piešķirta piekļuve bibliotēkai, un tā joprojām tiek nodrošināta. Viņa arī sacīja, ka paraksts nav vajadzīgs, lai gan faktiski veidlapas ir jāiesniedz atkārtoti katru gadu un vienmēr ir nepieciešams paraksts. Ja ANO piešķirtu jebkurai organizācijai dalības statusu, neprasot pilnvarotās amatpersonas parakstu, kas būtu tāds, kas atturētu nevienu, lai joks pieteiktos kāda cita vārdā?

Līdz šim Organizācija saviem biedriem nekad nav atvainojusies vai šajā sakarā atklāti atzinusi šo 10 gadu pārkāpumu.

Tomēr viņi pastāvīgi iesaka ganāmpulkam neslēpt grēku, bet gan atklāti atzīties vecākajiem un no sirds nožēlot grēkus.

Saglabāt kristīgo vienotību

Pravietis Jesaja paredzēja, ka ”dienu pēdējā daļā” visu tautu cilvēki pulcēsies uz Jehovas augsto patiesās pielūgsmes vietu. Viņi teiktu: ”[Jehova] mācīs mums savus ceļus, un mēs staigāsim pa viņa takām.” (Ir. 2: 2, 3) Cik priecīgi mēs esam, redzot, ka šis pravietojums piepildās mūsu acu priekšā!”- Par. 16

Skaidrības labad šis pravietojums piepildījās nevis kopš 1914. gada, bet gan kopš 33. gada mūsu ēras, kad sākās pēdējās dienas. (Skatīt Darbības 2: 16-21)

Kopsavilkumā

Kā mēs paskaidrojām WT apskata atklāšanā, šajā rakstā, tāpat kā divos pirms tam, Jēzus ir maz pieminēts un visa mūsu uzmanība ir pievērsta Jehovam. Tomēr pats Jehova liek mums visās lietās raudzīties uz Jēzu, un šī iemesla dēļ mūs sauc par kristiešiem, nevis jehovistiem. Mēs sekojam Kristum. Diemžēl organizācija turpina no mums slēpt Kristus pilnību, taču tikai to saprotot, mēs varam cerēt saprast savu Tēvu.

jo [Dievs] redzēja labu, ka viņā mājo visa pilnība, 20 un caur Viņu atkal samierina ar sevi visu [citu] lietu, noslēdzot mieru caur asinīm [viņam] uz moku staba, neatkarīgi no tā, vai tās ir lietas uz zemes vai lietas, kas debesīs." (Col 1: 19, 20)

_______________________________________

[I] “Esmu iemācījusies uztvert Jehovu kā savu tēvu un viņa organizāciju kā manu māti.” (W95 11 /1 lpp. 25)