“Tad ķēniņš man sacīja:“ Kāpēc tu izskaties tik drūms, kad neesi slims? Tas nevar būt nekas cits kā sirds drūmums. ” Šajā sakarā es ļoti nobijos. ” (Nehemija 2: 2 ZR)

Šodienas JW vēstījums ir nebaidīties publiski sludināt par patiesību. Izmantotie piemēri ir no Vecās Derības, kur karalis Artakserkss, pasniedzot viņam savu vīna tasi, jautāja Nehemijam, kāpēc viņš izskatās drūms.

Pēc lūgšanas Nehemija paskaidroja, ka viņa pilsēta Jeruzaleme ir nojaukta un tās sienas ir aizdedzinātas. Viņš lūdza atļauju doties tos salabot utt., Un ķēniņš lika. (Nehemija 1: 1–4; 2: 1–8 ZR)

Otrs piemērs, ko Organizācija izmanto, ir Jonahs, kuram tika lūgts aiziet un nolādēt Nineviju un kā viņš aizbēga, jo nevēlējās to darīt. Tomēr viņš beidzot to izdarīja pēc tam, kad viņu sodīja Dievs, un izglāba Nineviju, kad viņi nožēloja grēkus. (Jona 1: 1–3; 3: 5–10 ZR)

Publikācijas sludiniet, cik svarīgi ir lūgt palīdzību pirms atbildes, kā to darīja Nehemija, un no Jonas puses, ka neatkarīgi no mūsu bailēm Dievs mums palīdzēs Viņam kalpot.

 Man šajā ziņā šķiet ievērojams tas, ka labākais piemērs, ko JW būtu varējis izmantot, bija pats Jēzus un Viņa apustuļi. Protams, neizmantojot Jēzu kā piemēru, tiek atstāti arī apustuļi.  

Kāds varētu sev uzdot jautājumu, kāpēc organizācija tik bieži dodas uz Izraēlas laikiem pēc piemēriem, kad labāki un atbilstošāki piemēri ir atrodami Jēzus un apustuļu kristīgajos rakstos? Vai viņiem nevajadzētu mēģināt palīdzēt kristiešiem koncentrēties uz mūsu Kungu?

Elpida

Es neesmu Jehovas liecinieks, bet kopš apmēram 2008. gada esmu mācījies un apmeklējis trešdienas un svētdienas sanāksmes un piemiņas vietas. Es gribēju labāk izprast Bībeli, daudzreiz lasot to no vāka līdz vākam. Tomēr, tāpat kā beroieši, es pārbaudu savus faktus un jo vairāk sapratu, jo vairāk sapratu, ka sapulcēs ne tikai nejutos ērti, bet dažas lietas man vienkārši nebija jēgas. Es mēdzu pacelt roku, lai komentētu, līdz kādai svētdienai Elders mani publiski izlaboja, ka man nevajadzētu lietot savus vārdus, bet gan tos, kas rakstīti rakstā. Es to nevarēju izdarīt, jo nedomāju kā liecinieki. Es nepieņemu lietas kā faktus, tos nepārbaudot. Kas mani patiešām satrauca, bija Piemiņas vietas, jo es uzskatu, ka, pēc Jēzus domām, mums vajadzētu piedalīties jebkurā laikā, kad vien vēlaties, nevis tikai reizi gadā; pretējā gadījumā viņš būtu bijis konkrēts un teicis manas nāves gadadienā utt. Es uzskatu, ka Jēzus personīgi un kaislīgi runāja ar jebkura rases un krāsas cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi bija izglītoti vai nē. Kad es redzēju izmaiņas, kas veiktas Dieva un Jēzus vārdos, tas mani patiešām sarūgtināja, jo Dievs mums lika nepievienot un nemainīt Viņa vārdu. Labot Dievu un izlabot Jēzu, Svaidīto, man ir postoši. Dieva Vārds ir tikai jātulko, nevis jāinterpretē.
11
0
Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x