Paklausīt vai nepaklausīt - tas ir jautājums.

“Esiet paklausīgs tiem, kas jūsu starpā uzņemas vadību, un pakļāvieties…” (Ebrejiem 13:17)

Kādas domas rodas angļu valodā, kad mēs lietojam vārdus “paklausīt” un “paklausība”? Angļu vārdi bieži tiek plaši niansēti ar daudzveidīgiem nozīmes smalkumiem. Vai tas ir gadījumā ar šiem diviem vārdiem? Piemēram, vai jūs uzskatāt “pierunāt” un “pierunāt” par “paklusēt” un “ob būs padevība” sinonīmus? Kā ir ar “uzticību”, “mudinājumu” un “ievērošanu”?

Nav ticams, vai ne? Patiesībā “paklausīt” un “paklausība” mūsdienu angļu valodā lieto diezgan ierobežojoši. Tie ir spēcīgi vārdi. Tie nozīmē saimnieka / kalpa attiecības vai vismaz pagaidu pakļautības stāvokli. Angļu valodā šie nosacījumi nesatur nekādu nosacītības nozīmi. Piemēram, māte mazam bērnam nesaka: "Es gribu, lai jūs mani uzklausītu un paklausītu, ja jums nav iebildumu."

Jūs nevarētu piecelties tiesā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un neteikt tiesnesim: "Es domāju, ka ātruma ierobežojums ir tikai ieteikums."

Tāpēc, kad kāds angliski runājošais lasīs Ebrejiem 13:17, kādu sapratni viņš veiks no šī panta, kas tulkots Svēto Rakstu tulkojumā Jaunajā pasaulē jeb NWT?

“Esiet paklausīgs tiem, kas uzņemas vadību JŪSU vidū, un esiet pakļāvīgs. . . ”

Dodoties uz citiem tulkojumiem, mums nav daudz vairāk turpināt. Visvairāk atvērts ar “Paklausies ...”

• "Paklausiet tiem, kas valda pār jums, un pakļāvieties ..." (King James, American Standard Version)
• "Paklausiet saviem prelātiem un pakļāvieties viņiem." (Douay-Reims Bībele)
• “Pakļaujieties saviem vadītājiem un pakļaujieties viņu pilnvarām…” (jaunā starptautiskā versija)
• “Paklausieties saviem garīgajiem vadītājiem un dariet to, ko viņi saka…” (New Living Translation)

Saraksts turpinās un turpinās ar nelielu atšķirību. Pārbaudiet to pats, izmantojot funkciju Parallel vietnē biblehub.com.

No tā šķiet skaidrs, ņemot vērā vārda “paklausīt” lietošanu angļu valodā, ka mums ir jāuzskata par mūsu vadītājiem tie, kam ir autoritāte draudzē, un mums viņiem bez šaubām jāpakļaujas. Vai tas nav tas, ko angļu valodā nozīmē “paklausīt”?

Vai karavīrs, nebaidoties no negatīvām sekām, var teikt, ka nepakļāvās pavēlei, jo uzskatīja, ka tas ir nepareizs? Vai mazs bērns var iztikt, sakot mātei, ka viņš viņai nepakļāvās, jo domāja, ka viņa ir nepareiza? “Pakļaušanās” un “paklausība” vienkārši nepieļauj šo jēgas smalkumu.

Ņemot vērā to, ka gandrīz katrā tulkojumā tiek izmantots šis vārds, atveidojot grieķu valodu šajā fragmentā, nevar pārmest, ka domājat, ka angļu valodas vārdam ir pilna grieķu valodas nozīme. Tāpēc var pārsteigt jūs, uzzinot, ka tā tas nav.

Grieķu valodas vārds, ko NWT nodēvē par “paklausību” un gandrīz visi citi nozīmē “pakļauties” peithesthe. Tas ir darbības vārds, kas konjugēts 2^nd persona daudzskaitlī imperatīvais laiks. Bezgalīgais ir peithó un tas nozīmē "pārliecināt, pārliecināties". Tāpēc obligātajā sasaukumā Pāvils ebreju kristiešus pavēl “pārliecināt” vai “uzticēties” tiem, kas uzņemas vadību. Kāpēc tad tas netiek tulkots šādā veidā?

Šeit ir izsmeļošs saraksts ar visiem šī termina parādīšanās gadījumiem grieķu rakstos.

(Metjū 27: 20) Bet galvenie priesteri un vecākie vīri pārliecināts ļaudis lūdza barbarību, bet lai Jēzus tiktu iznīcināts.

(Metjū 27: 43) Viņš ir ielicis viņa uzticība Dievā; Ļaujiet viņam tagad viņu glābt, ja viņš vēlas, jo viņš teica: 'Es esmu Dieva dēls.' '

(Metjū 28: 14) Un, ja tas nonāks gubernatora ausīs, mēs to darīsim pārliecināt [viņu] un atbrīvos jūs no raizēm. ”

(Lūks 11: 22) Bet, kad kāds spēcīgāks par viņu ir pret viņu un viņu iekaro, viņš atņem visu bruņojumu, kurā viņš paļāvās, un viņš izdala lietas, par kurām viņš viņu nicināja.

(Lūks 16: 31) Bet viņš sacīja viņam: 'Ja viņi neklausa Mozu un praviešus, tad arī viņi nebūs pārliecināts ja kāds augšāmcelsies no mirušajiem. '”

(Lūks 18: 9) Bet viņš šo ilustrāciju runāja arī ar dažiem, kas uzticams paši par sevi bija taisnīgi un uzskatīja pārējo par neko:

(Lūks 20: 6) Bet, ja mēs sakām: “No vīriešiem”, cilvēki viens un visi mūs akmeņos, jo viņi ir pārliecināts ka Jānis bija pravietis. ”

(Akti 5: 36) Piemēram, pirms šīm dienām Theuands piecēlās, sakot, ka viņš pats ir kāds, un viņa partijai pievienojās vairāki vīrieši, apmēram četri simti. Bet viņš un visi tie, kas bija, tika izlaisti paklausot viņu izkliedza un nonāca neko.

(Darbojas 5: 40) Šajā gadījumā viņi pievērsa uzmanību Viņam pieaicinājuši apustuļus, viņus uzpūta un pavēlēja viņiem pārtraukt runāt, balstoties uz Jēzus vārdu, un atlaist viņus.

(Akti 12: 20) Tagad viņš bija kaujas noskaņās pret Tyre un Si Don doniem. Tad viņi ar vienu vienošanos piegāja pie viņa un pēc tam pārliecināt Blastus, kurš bija atbildīgs par karaļa guļamistabu, viņi sāka tiesāties par mieru, jo viņu valsts tika apgādāta ar ķēniņa ēdienu.

(Apustuļi 13: 43) Tātad, pēc sinagogas sapulces izjukšanas, daudzi no jūdiem un prozelītiem, kas pielūdza [Dievu], sekoja Pāvilam un Bārānazam, kuri, runājot ar viņiem, sāka mudinot viņus turpināt nepelnītā Dieva laipnībā.

(Akti 14: 19) Bet ebreji ieradās no Antiohijas un es kopā? Ni · um un pārliecināts pūļus, un viņi nomētāja Pāvilu un aizvilka viņu ārpus pilsētas, iedomājoties, ka viņš ir miris.

(Darbojas 17: 4) Tā rezultātā daži no tiem kļuva par ticīgajiem un saderinājās ar Pāvilu un Silu, un to darīja liels skaits grieķu, kas pielūdza Dievu, un ne mazums galveno sieviešu.

(Akti 18: 4) Tomēr viņš katru sabatu runātu sinagogā un pārliecināt Ebreji un grieķi.

(Akti 19: 8) Ienākot sinagogā, viņš trīs mēnešus runāja ar drosmi, runāja un izmantoja pārliecināšana par Dieva valstību.

(Akt. 19: 26) Arī jūs redzat un dzirdat, kā šis Pāvils ne tikai Efamā, bet gandrīz visos Āzijas apgabalos. ir pārliecinājis ievērojams pūlis un pievērsa viņus citam viedoklim, sakot, ka tie, kas tiek veidoti ar rokām, nav dievi.

(Darbojas 21: 14) Kad viņš nebūtu atrunāts, mēs piekrītam vārdiem: “Lai notiek Jehovas griba.”

(Akti 23: 21) Pirmkārt, neļaujiet viņiem to darīt pārliecināt jūs, jo vairāk nekā četrdesmit viņu vīru guļ viņu gaidot, un viņi ir sasaistījušies ar lāstu ne ēst, ne dzert, kamēr nav nodomājuši. un viņi tagad ir gatavi, gaidot no jums solījumu. ”

(Akti 26: 26) Patiesībā karalis, ar kuru es runāju ar runas svaigumu, labi zina par šīm lietām; priekš manis esmu pārliecināts ka neviena no šīm lietām nenovērš viņa uzmanību, jo šī lieta nav izdarīta stūrī.

(Akti 26: 28) Bet A · grip? Pa sacīja Pāvilam: “Īsā laikā jūs pārliecinātu es kļūstu par kristieti. ”

(Akti 27: 11) Tomēr armijas virsnieks gāja heedā pilots un kuģa īpašnieks, nevis Pāvila teiktais.

(Akti 28: 23, 24) Viņi tagad bija sarunājuši dienu kopā ar viņu, un viņi vairāk ieradās pie viņa viņa naktsmītnē. Un viņš izskaidroja viņiem šo lietu, sniedzot rūpīgu liecību par Dieva valstību un caur to izmantojot pārliecināšanu kopā ar viņiem par Jēzu gan no Mozus likuma, gan praviešiem no rīta līdz vakaram. ²⁴ Un daži sāka ticēt lietas teica; citi neticētu.

(Romiešiem 2: 8) tomēr tiem, kuri ir strīdīgi un nepaklausa patiesībai, bet paklausīt netaisnības dēļ būs dusmas un dusmas,

(Romans 2: 19) un jūs tiek pārliecināti ka jūs esat neredzīgo ceļvedis, gaisma tiem, kas atrodas tumsā,

(Romans 8: 38) Es esmu pārliecināts ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne šeit esošās lietas, ne gaidāmās lietas, ne pilnvaras

(Romans 14: 14) Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū nekas pats par sevi netiek apgānīts; tikai tur, kur cilvēks kaut ko uzskata par apgānītu, viņam tas tiek aptraipīts.

(Romans 15: 14) Tagad es arī pats esmu pārliecināts par JŪS, mani brāļi, ka arī jūs paši esat labestības pilni, jo JŪS esat piepildīti ar visām zināšanām un ka JŪS varat arī viens otru uzrunāt.

(2 korintieši 1: 9) Patiesībā mēs sevī jutām, ka esam saņēmuši nāvessodu. Tas bija tas, ka mēs mums varētu uzticēties, nevis sevī, bet Dievā, kas uzmodina mirušos.

(2 korintieši 2: 3) Un tāpēc es uzrakstīju tieši to, ka, atnākot man, iespējams, neskumst to cilvēku dēļ, par kuriem man vajadzētu priecāties; tāpēc es ir pārliecība visā JŪS, ka man prieks ir tas, kas jums visiem.

(2 korintiešiem 5: 11) Tāpēc, zinot Kunga bailes, mēs turpini pārliecināt cilvēki, bet mēs esam kļuvuši acīmredzami Dievam. Tomēr es ceru, ka mēs esam parādījušies arī jūsu Sirdsapziņai.

(2 korintieši 10: 7) Jūs skatāties uz lietām pēc to nominālvērtības. Ja kāds tic ja viņš pats pieder Kristum, ļaujiet viņam atkal ņemt vērā šo faktu pats par sevi, ka tāpat kā viņš pieder Kristum, tā arī mēs.

(Galatians 1: 10) Vai patiesībā vīrieši es esmu tagad cenšoties pārliecināt vai Dievs? Vai arī es cenšos izpatikt vīriešiem? Ja es vēl patiktu cilvēkiem, es nebūtu Kristus vergs.

(Galatians 5: 7) JŪS labi skrējāt. Kas jums traucēja no turpinot pakļauties patiesība?

(Galatians 5: 10) I esmu pārliecināts par JŪS, kas esat savienībā ar Kungu, ka JŪS nenāksit domāt citādi; bet tas, kurš tev sagādā grūtības, nes savu spriedumu neatkarīgi no tā, kurš viņš ir.

(Filipieši 1: 6) Es esmu pārliecināts Par to, ka tas, kurš jūsos uzsāka labu darbu, veiks to līdz Jēzus Kristus dienai.

(Filipiešiem 1: 14) un lielākajai daļai brāļu Kunga, pārliecības sajūta pateicoties manām [cietuma] saitēm, vēl vairāk izrāda drosmi bezbailīgi runāt Dieva vārdu.

(Filipieši 1: 25) Tātad, būt pārliecinātam no tā es zinu, ka es palikšu un palikšu kopā ar visiem JŪSIEM, lai sasniegtu progresu un prieku, kas pieder [SAVAI] ticībai,

(Filipieši 2: 24) Patiešām, es esmu pārliecināts Kungā, ka arī es drīz ieradīšos.

(Filipieši 3: 3) Jo mēs esam tie, kuriem ir īsts apgraizīšana, kuri svētu kalpošanu veic pēc Dieva gara un mēs lepojamies ar Jēzu Kristu, un mums nav mūsu uzticība miesā,

(2 tesaloniķi 3: 4) Turklāt mēs ir pārliecība Kungā par jums, ka jūs darāt un turpināsit darīt lietas, kuras mēs pasūtām.

(2 Timothy 1: 5) Jo es atceros ticību, kas ir jūsos, bez liekulības un kura vispirms mitinājās jūsu vecmāmiņā Lo? Un jūsu mātei Eu? Jauki, bet kuru es esmu pārliecināts ir arī jūsos.

(2 Timothy 1: 12) Tieši šī iemesla dēļ es arī ciešu šīs lietas, bet man nav kauna. Jo es zinu to, kam esmu ticējis, un es esmu pārliecināts viņš spēj sargāt to, ko esmu uzticējies viņam.

(Filemons 21) Uzticoties atbilstoši jūsu prasībām es rakstu jums, zinot, ka jūs darīsit kaut ko vairāk, nekā tas, ko es saku.

(Ebrejiem 2: 13) Un vēlreiz: “Man būs mana uzticēties viņā. ”Un atkal:“ Paskaties! Es un mazi bērni, kurus man deva Jehova. ”

(Ebrejiem 6: 9) Tomēr JŪSU gadījumā, mīļie, mēs ir pārliecināti labākas lietas un lietas, ko pavada pestīšana, kaut arī mēs runājam šādā veidā.

(Ebrejiem 13: 17, 18) Esi paklausīgs tiem, kas uzņemas vadību JŪSU vidū un ir pakļāvīgi, jo viņi uzmana SAVU dvēseli kā tie, kas izveidos kontu; ka viņi to var darīt ar prieku un nevis ar nopūšanos, jo tas JUMS būtu kaitīgs. ¹⁸ Lūdziet lūgšanu par mums, par mums uzticēties mums ir godīga sirdsapziņa, jo mēs vēlamies izturēties godīgi visās lietās.

(Džeimss 3: 3) Ja mēs viņiem ievietosim iemaņas zirgu mutēs pakļauties mēs pārvaldām arī visu viņu ķermeni.

(1 John 3: 19) Ar to mēs zinām, ka mēs esam cēlušies no patiesības, un nodrošina mūsu sirdis viņa priekšā

Kā redzat, tikai trīs no šiem pantiem (izņemot Heb. 13: 17, par kuru notiek strīds) tiek parādīti peithó kā “paklausīt”. Jāatzīmē arī tas, ka neviens no šiem trim - atkal, izņemot mūsu strīdīgo tekstu - neizmanto “paklausīt” kontekstā, kad viens cilvēks pavēl otram.

Grieķu valodas termina galvenā nozīme ir pārliecināšanai, kuras pamatā ir pamatojums un pārliecība vai uzticēšanās avotam. To neizmanto, lai nodotu ideju par aklu un neapšaubāmu paklausību.

Tātad, kāpēc visos Bībeles tulkojumos tiek izmantots angļu valodas termins, kas nenosaka grieķu valodas nozīmi?

Pirms atbildam uz to, apskatīsim vēl vienu grieķu vārdu, kas precīzāk tuvina “paklausīt” nozīmi angļu valodā. Vārds ir peitharcheó, un tas nozīmē “paklausīt autoritātei”. Tas ir iepriekšējā sasaukuma savienojums, Peithó, ar grieķu vārdu, Arx, kas nozīmē “ko nāk pirmais ”vai pareizi,“ pārliecināts par to, kam jānotiek pirmajam, proti, kam ir prioritāte (augstākajai iestādei) ”.

Šis vārds grieķu rakstos lietots tikai četras reizes.

 (Akti 5: 29) Atbildē Pēteris un [pārējie] apustuļi sacīja: “Mums tas ir jādara paklausīt Dievs kā valdnieks, nevis cilvēki.

(Akti 5: 32) Mēs esam šo lietu liecinieki, tāpat kā svētais gars, ko Dievs tiem ir devis paklausot viņu kā valdnieku. ”

(Akti 27: 21) Un, kad ilgi bija jāatstāj pārtika, Pāvils piecēlās viņu vidū un sacīja: “Cilvēki, jums noteikti vajadzētu būtu ņēmusi vērā manu padomu un nav izgājuši jūrā no Krētas un ir cietuši no šī postījuma un zaudējumiem.

(Tituss 3: 1) Turpiniet atgādināt viņiem būt pakļautiem un būt paklausīgs valdībām un varas iestādēm kā valdniekiem būt gataviem katram labam darbam,

Paredzams, ka katrā gadījumā paklausība būs absolūta un neapšaubāma. Titusā mums teikts paklausīt valdībām. Apustuļu darbos 5:29, 32 mums ir atļauts nepakļauties valdībām tikai tāpēc, ka ir jāievēro vēl augstāka vara. Runājot par to, kāpēc Pāvils izmanto peitharcheó vietā peithó Apustuļu darbos 27:21, mums jāskatās kontekstā.

NWT to padara par “padomu pieņemšanu”, bet šis termins nozīmē pakļaušanos augstākai varai, kas Pāvils kā vienkāršs cilvēks un ieslodzītais nebija. Apustuļu darbos 27:10 Pāvils tiek citēts: “Cilvēki, es saprotu šo navigāciju ...” Tagad Pāvils nebija jūrnieks, tāpēc šī uztvere, visticamāk, radusies no kādas dievišķas rūpības. Iespējams, ka Pāvils nenojauta par iespējamo iznākumu, bet Dievs viņu brīdināja, jo viņš zināja nākotni un precīzi pareģoja iznākumu. Šajā kontekstā Pāvils pareizi izmantoja Peitharcheó, tāpēc, ka augstāka vara viņiem bija jāpakļaujas, bija nevis Pāvils, bet tas, kurš runāja caur Pāvilu, Dievu Jehovu. Pāvils, darbojoties kā Dieva pravietis, bija augstākā vara.

Tāpēc, ja vecākie ir augstāka vara, kurai jāpilda tāpat kā mēs to darītu pasaulīgām valdībām vai pat pašam Jehovam Dievam, kāpēc ebreju rakstnieks to neizmantoja pareizi? Viņš būtu izmantojis peitharcheó ja tas būtu punkts, ko viņš mēģināja izdarīt. Tā vietā viņš izmantoja peithó nodot domu, ka mums vajadzētu ļaut mums sevi pārliecināt, vadoties no tiem, kas uzņemas vadību, kuri ir pārliecināti par saviem labajiem nodomiem un ir pārliecināti, ka tas, kas viņi mūs mudina, ir no mīlestības.

Absolūta un neapšaubāma paklausība tomēr nebija tas, ko viņš teica, ka mēs esam parādā šiem cilvēkiem.

Kāpēc tad praktiski katra reliģija, pasūtot savam ganāmpulkam Svēto Rakstu tulkošanu, būtu izvēlējusies vārdu angļu valodā, kam nav grieķu valodas nosacītās garšas? Kāpēc viņi tā vietā būtu izvēlējušies vārdu, kas prasa neapšaubāmu paklausību atbildīgajiem?

Zinošākam prātam es domāju, ka jautājums pats par sevi atbild, vai ne?

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.