Šonedēļ Bībeles studijā mums tika paziņots, kas ir svaidītie un kas ir Lielā pūļa un ka pārējās avis ir Dieva draugi. Es saku “stāstīts”, jo teikums “mācīts” nozīmētu, ka mums tika doti daži pierādījumi, Svēto Rakstu pamats, uz kura balstīties mūsu izpratnē. Diemžēl, tā kā nav iespējams izveidot Svēto Rakstu pamatu, tā kā… ​​labi ... tāda nav, Valde var darīt tikai vēlreiz pateikt, kam mums jātic. Tomēr Svēto Rakstu pamācības izskats ir svarīgs, lai mēs nedomātu, ka tā ir stingri cilvēka izcelsmes doktrīna. Tāpēc, sajaucoties ar instrukciju, mēs patiešām pamanām nepareizi piemērotu Svēto Rakstu fragmentu. Mani satrauc redzēt, cik viegli mēs absorbējam šos apgalvojumus, neraugoties uzacīm, nedz arī jautājumam. Mēs vienkārši pieņemam to, kas nāk no līdakas no “Dieva noteiktā kanāla”.
Ja jūs domājat, ka es dodos pāri bortam, apsveriet tikai vienu piemēru. Jeremijas grāmatas 16. nodaļas 14. punktā ir teikts: “Tādējādi arī tagad tie iegūst zināmu taisnīgu stāvokli Dieva priekšā. Viņi tiek pasludināti par taisnīgiem kā Jehovas draugi. (Rom. 4: 2, 3; Jēk. 2:23) ”
“Zināma taisnīga stāvēšana” ??? Ne taisnīgais stāvoklis, kas piešķirts sīkajam svaidīto mazākumam, nē; bet tomēr kaut kāda taisnīga stāvēšana, “noteikta veida”. Un kas tam ir jābūt? Nevis dēls, nē kungs! Nevis bērnu mantojums. Šie nevar saukt Dievu par savu Tēvu, bet var saukt viņu par savu draugu ... kā Ābrahāms bija. Tas ir diezgan labi, vai ne? Nav ko ņirgāties, nav sirree!
Šis apgalvojums, ka lielais pūlis tiek pasludināts par taisnīgu kā Jehovas draugu, Rakstos nav atrodams - pat nav minēts Rakstos. Ja tā būtu, vai jūs nedomājat, ka mēs tos tekstus apmestu visā rakstā? Bet kā ar abiem iekavās minētajiem rakstiem? (Rom. 4: 2, 3; Jāz. 2:23.) Vai tas nav pierādījums? Mums domāts tā domāt. Mums ir paredzēts tos izlasīt un redzēt, ka Ābrahāms bija Dieva draugs, un, ja viņš varēja būt, tad arī mēs varētu. Bet vai tas ir pierādījums tam, ka mēs esam? Vai Pāvils to izvirza? Kāpēc Ābrahāmu nesauca par Dieva dēlu? Dažus cilvēkus Dievs vairāk novērtēja. Viņa ticība bija izcila. Viņš ir viens no tiem, kas īpaši pieminēts Ebreju grāmatas 11. nodaļā. Tātad vēlreiz, kāpēc viņu nesauca par Dieva dēlu?
Vienkārši sakot, Ārahams nebija kristietis. Viņš nomira gadsimtiem ilgi pirms tam, kad Kristus pavēra ceļu cilvēkiem, nevis cilvēkiem, bet gan Dieva dēliem. Vai ebreju rakstos kādu nepilnīgu cilvēku sauc par Dieva dēlu? NĒ! Kāpēc ne? Jo tas nebija iespējams līdz brīdim, kad Jēzus nomira un pavēra ceļu “Dieva bērnu krāšņajai brīvībai”.
Ja kādam ir laiks veltīt laiku, lai izlasītu šīs divas atsauces, ir skaidri redzams, ka Pāvils un Jēkabs abi pauž līdzīgus viedokļus par ticību un darbiem. Viņa ticības, nevis darbu rezultātā Ābrahāms tika saukts par Dieva draugu. Ja viņš būtu dzīvojis pirmajā gadsimtā, viņš nebūtu saukts par Dieva draugu. Viņš būtu saukts par Dieva dēlu ne darbu, bet ticības dēļ. Abi rakstnieki raksta svaidītiem kristiešiem, kuri jau zināja, ka ir Dieva bērni. Būt Dieva draugam viņiem būtu pakāpiens. Vai divās rindkopās kaut kas norāda uz pirmā gadsimta kristiešiem, ka tālākā nākotnē parādīsies jauna klase, kristieša “Dieva draugu” klase? Vienkārši nebūtu iespējams pagriezt šos Rakstus pietiekami tālu, lai tas būtu ticami. Patiesībā, sakot, ka šie panti tiek izmantoti nepareizi, tiek ļaunprātīgi izmantots termins “nepareizi piemērots”.
Šie ir vienīgie gadījumi Kristīgajos Rakstos, kad kādu sauc par Dieva draugu, un tie attiecas uz Ābrahāmu, nenorādot, ka šis termins tiktu attiecināts uz ikvienu kristīgās draudzes pārstāvi. Tomēr tūkstošiem pasaules draudžu tiks pacelta roka, lai iebilstu? Nē, bet ir jābūt daudziem - varbūt mazākumam -, bet tomēr daudziem, kas “nopūšas un ņurd par Jeruzalemē notiekošajām lietām”.

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    35
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x