Apollo amatā ir izteikti daži lieliski komentāri:Ilustrācija”Par situāciju, ar kuru daudzi saskaras draudzē, kad viņi savas jaunatklātās zināšanas dara zināmas citiem. Nevainīgs, tikko atgriezies Jehovas liecinieks, iespējams, nedomā, ka brāļu brīva Bībeles patiesības apmaiņa varētu būt bīstama, taču izrādās, ka tas tā ir.
Tas atcerējās Jēzus vārdus tādā veidā, kā es nekad agrāk nebiju domājis tos pielietot.

(Metjū 10: 16, 17). . ."Skaties! Es tevi sūtu kā aitas vilku vidū; Tāpēc izrādieties piesardzīgi kā čūskas un tomēr nevainīgi kā baloži. 17 esiet SAVĀ sargā pret vīriešiem; jo viņi jūs nogādās vietējās tiesās, un viņi jūs sinagogās skandēs.

Paralēle starp vajājošajiem ebreju līderiem un kristīgās pasaules vajājošajiem garīdzniekiem ir vilinoši acīmredzama. Viss, kas mums jādara, ir mainīt “vietējās tiesas” uz “Inkvizīcijas tiesu” un “sinagogas” uz “baznīcām”, lai pieteikums būtu piemērots.
Bet vai mums vajadzētu apstāties? Ko darīt, ja mēs mainītu “vietējās tiesas” uz “tiesu komitejām” un “sinagogas” uz “draudzēm”? Vai arī tas iet pārāk tālu?
Oficiāli mūsu publikācijas ir ierobežojušas Jēzus vārdu Mateja 10: 16,17 piemērošanu kristietībai, kas ir nosaukums, kuru mēs piešķiram visai viltus kristietībai - mēs, protams, esam patiesa kristietība un tāpēc neesam kristietībā.[I]
Vai mums ir taisnība izslēgt sevi no šo vārdu piemērošanas? Apustulis Pāvils tā nedomāja.

“Es zinu, ka pēc manis aiziešanas jūsos ienāks nomācoši vilki un neizturas pret ganāmpulku ar maigumu, 30 un no JŪS starp jums paši cilvēki celsies un runās savītas lietas, lai aizvilinātu mācekļus pēc sevis. ”(Apustuļi 20: 29, 30)

“Starp visiem JŪS paši vīrieši celsies ... ”Pieteikums ir skaidrs. Turklāt, piemērojot šo vārdu kristīgajai draudzei, viņš mums nepiešķīra laika ierobežojumu. Nav nekas, ka tas viss mainītos simts gadus pirms beigām, kad izveidotos patiesa kristiešu draudze, kas būtu pilnīgi brīva no “nomācošajiem vilkiem, kuri runā savītas lietas, lai aizvestu mācekļus pēc sevis”.
Gan no šīs vietnes, gan savas personīgās zināšanu sfēras mēs zinām draudzi pēc draudzes, kurā aitām līdzīgos kristiešus skarbi izturas tie, kas rīkojas vai nu mūsdienu vilku spēkos, vai arī, ja ne, tad rīkojas neziņā, pamatojoties uz nepareizi virzīta dedzība un ticība vīriešiem.
Tā kā esam ieradušies mācīties Bībeles patiesības, kas daudzus gadus bija slēptas no mums, mēs ar prieku dalāmies ar tām ar ģimeni un draugiem. Tomēr tāpat kā ebreju kristieši pirmajā gadsimtā tas ir vajājis un pat ticis izraidīts no sinagogas (draudzes).
Jēzus teica, ka mūs sūta kā avis starp vilkiem. Aitas ir nekaitīgas radības. Viņi nespēj atraut miesu no upuriem. Tā rīkojas vilki. Zinot to, Jēzus mums deva dažus vērtīgus padomus. Sakot mums, ka mums jābūt tikpat nevainīgiem kā baložiem, viņš nerunāja par nevainības kvalitāti, kurai vajadzētu būt status quo visiem kristiešiem. Viņš bija raksturīgs tēmai par aitām, kas mitinās vilku vidū. Balodis nekad netiek uzskatīts par draudu. Balodis nav par ko uztraukties. Vilki uzbruks tiem, kurus viņi uzskata par draudiem viņu autoritātei. Tātad draudzes ietvaros mums ir jāizskatās nevainīgiem un nedraudošiem.
Tajā pašā laikā Jēzus mums lika rīkoties piesardzīgi kā čūska. Jebkurai ilustrācijai, kurā tiek izmantota čūska mūsdienu rietumu mentalitātei, būs jācīnās ar negatīvām konotācijām, taču mums tās ir jānoliek malā, lai saprastu, ko Jēzus saka. Jēzus izmantoja čūskas metaforu, lai parādītu, kā viņa mācekļiem būs jārīkojas, kad bija tādi vilku vīri. Čūskai ir jāuzmanās no sava laupījuma piesardzīgi, vienmēr piesardzīgi izturoties pret citiem plēsējiem, kā arī jārīkojas, lai laupījums nebūtu spoks. Kristieši ir pielīdzināti zvejniekiem. Viņu nozvejotās zivis ir viņu upuris. Tomēr šajā gadījumā laupījumam ir izdevīgi noķert. Tāpat, salīdzinot kristieša kā aitas situāciju starp vilkiem, kas rīkojas piesardzīgi kā čūska, Jēzus labi paveica metaforu sajaukšanu. Tāpat kā zvejnieks, arī mēs cenšamies noķert Kristu. Tāpat kā čūska, mēs darbojamies naidīgā vidē, tāpēc mums jāturpina ar lielu piesardzību, izjūtot savu ceļu, lai neiekristu slazdā. Ir tie, kas reaģēs uz mūsu atrastajām jaunajām patiesībām. Viņi uztvers mūsu kopīgās patiesības pērles kā priekšmetus ar lielu vērtību. No otras puses, ja es drīkstu turpināt jauktu metaforas vēnu, ja mēs neesam piesardzīgi, mēs patiesībā varam dot savas pērles cūkām, kuras pa visām tām pakāpsies un pēc tam ieslēgs mūs un saplēš mūs gabaliņos.
Daudzus Jehovas lieciniekus tas šokētu, ja viņi domā, ka Jēzus vārdi par to, ka jūs esat “sargāts pret šādiem vīriešiem”, patiesībā varētu tikt piemēroti organizācijā. Tomēr fakti runā paši par sevi - un to dariet atkal un atkal.


[I] kristītdāvana uzbur ideju par ķēniņudāvana valdīja vīrieši. Monarhija, kas nozīmē “viena valdīta”. Dažās baznīcās patiešām valda viens cilvēks. Citās valstīs tā ir vīriešu komiteja, taču viņi tiek uzskatīti par indivīdu, vienotu balsi, darbojoties kā komiteja vai sinode. Vēsturiski kristīgā pasaule ir cilvēku domēna vai valdība Kristus vārdā. Turpretī kristietība ir Kristus ceļš, kas viņam liek galvu pār katru cilvēku. Tāpēc kristietība nepieļauj, lai cilvēki valdītu pār citiem cilvēkiem un vadītu pār viņiem. Kādreiz mēs bijām šādi, ilgi pirms tam, kad mūs pazina kā Jehovas lieciniekus.

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    34
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x