[Ēnohs bija pietiekami laipns, lai atvieglotu manu slodzi šonedēļ, piegādājot lielāko daļu pētījumu un šī raksta formulējumu.]

[No ws12 / 16 lpp. 26 30 janvāris – 5 februāris]

„Grēks nedrīkst būt pār jums, jo redzat, ka esat. . . zem nepelnītas laipnības. ”-ROM. 6: 14.

Šīs nedēļas pētījuma raksts piesaistīs vairāk nekā parasti uzmanību gan JW, gan citu starpā, jo tas liek domāt par to, kas, pēc daudziem uzskatiem, ir viena no lielākajām organizācijas jomām: Tās interpretācija par to, kā rīkoties ar grēku draudzē.

Sargtorņa apoloģēti šo mācību rakstu uzskatīs par skaidru pierādījumu tam, ka Jehovas liecinieki ir guvuši labumu no Dieva nepelnītas laipnības (vai žēlastības, kā to apzīmētu pārējā kristīgā pasaule) kopš pirmā Sargtorņa publicēšanas 1879. gadā. Sargtorņa kritiķi ir Bībeles zinātnieki. dažiem aktīvajiem dalībniekiem ir atšķirīga nostāja. Viņi uzskata, ka, kaut arī Sargtornis, iespējams, ir sācies žēlastībā, kopš tā laika ir pārsniedzis Svētajos Rakstos rakstīto un izveidojis savus likumus, lai pārvaldītu grēku piedošanu. Viņiem šķiet, ka lielākā daļa Jehovas liecinieku ir pakļauti sardzei, nevis pakļauti žēlastībai. (Salīdziniet Romiešiem 4: 3-8; 8: 1; 11: 6.) Atbalstot savu nostāju, kritiķi JW tiesu sistēmu norādīs kā uz pierādījumu tam, ka viņu ticība Dieva žēlastībai ir relatīva. Jehovas lieciniekiem tiek dotas tiesības ar nelieliem grēkiem lūgt Dievu caur Jēzu Kristu, bet viņiem tiek pavēlēts atzīt vecākajiem visus nopietnos grēkus. Kritiķi apgalvo, ka šī procedūra rada divpakāpju pieeju žēlastībai, jo vecākie darbojas kā Kristus aizstājēji, nosakot, vai piedot nopietnu grēku. (Salīdzināt 1Ti 2: ​​5)

Tātad, kura pozīcija ir pareiza? Vai lieciniekiem ir žēlastība, kā tiek pasludināts šonedēļ Skatu torņa nosaukums, vai arī kritiķi pareizi apgalvo, ka JW ir pakļauti Sargtorņa likumiem, nevis žēlastībai? Mēs ceram, ka šis pārskats palīdzēs mums atbildēt uz šiem jautājumiem.

Nepietiekama laipnība vai žēlastība, kura?

Sāksim ar izskaidrojumu, kāpēc liecinieki dod priekšroku terminam “nepietiekama laipnība”, nevis daudz izplatītākajai “žēlastībai”.

Kaut arī lielākā daļa Bībeļu padarīs grieķu vārdu harizma or kharis kā angļu valodā “žēlastība”, NWT dod priekšroku tam, ko liecinieki uzskata par “nepietiekami labvēlīgas” precīzāku tulkojumu. (Skat. Ieskats Rakstos, II sējums, 280. lpp. Zem virsraksta Nepelnīta laipnība.) Savā attieksmē pret Dieva mīlestību liecinieki izmanto domāšanas veidu “Mēs neesam cienīgi”. Vai tas ir viedoklis, ka Jehova vēlas, lai viņa bērni mīlētu viņa tēvu mīlestību? Ir taisnība, ka mēs kā grēcinieki neesam pelnījuši laipnību, kas balstīta uz nopelniem, bet vai mīļotā cilvēka cienīgums vispār ietekmē Dieva žēlastības un labvēlības ideju? Lai kāda būtu atbilde, mūsu viedoklim jābūt pakļautam Dieva viedoklim.

Grieķu vārda izmantošanas izpēte, izmantojot iepriekš norādīto saiti, ļaus zinošajam lasītājam pārliecināties, ka lietvārda modificēšana ar īpašības vārdu “nepelnīts” uzliek ierobežojošu nozīmi harizma kas tai atņem lielu bagātību. Šis vārds neaprobežojas tikai ar rīcību, kurā tiek izrādīta laipnība nepelnītajiem. Savukārt žēlastībai nav jēgas Jehovas lieciniekam. Tas prasa meditatīvu izpēti, lai saprastu, kas ir žēlastība vai harizma nozīmē kristietim un šajā ziņā visai pasaulei. Varbūt mums varētu labāk kalpot, ja mēs darītu to, ko angliski runājošie ir veikuši gadsimtiem ilgi, un savā valodā pieņemtu svešvārdu, lai labāk izteiktu jaunu jēdzienu. Varbūt charis būtu labs kandidāts. Būtu jauki, ja būtu vārds, kas var attiekties tikai uz Dievu, bet tas ir temats citai reizei. Pagaidām mēs salīdzināsim žēlastību, kas saprotama kristīgajā pasaulē, ar nepelnītu laipnību, ko sludina Jehovas liecinieki.

Jautājums, kas mums sev būtu jāuzdod, ir kur būtu jākoncentrējas?

Ilustrēt:

Iedomājieties, ka esat bezpajumtnieks. Jūs esat apmaldījies, auksts, izsalcis un viens pats. Kādu nakti svešinieks tuvojas ar siltām segu, maizi un karstu zupu. Arī svešinieks dod jums nedaudz naudas, lai palīdzētu jums. Jūs pateicaties viņam no sirds un sakāt: “Es nevaru jums atmaksāt”.

Svešinieks atbild: “Es zinu, ka tu nevari man atmaksāt. Jūs patiesībā neesat pelnījis manu laipnību. Patiesībā man nemaz nevajag jums palīdzēt. To daru nevis jūs, bet gan dāsnā cilvēka dēļ. Es ceru, ka jūs esat pateicīgs.

Vai tas ir tēls, ko Dievs vēlas, lai mums būtu viņa laipnība, žēlastība? Salīdzināsim to ar citu atbildi.

Svešinieks atbild: “Es negaidu atmaksu. Es to daru mīlestības dēļ. Kad varat, atdariniet mani un izrādiet mīlestību citiem. ”

Kurš no diviem piemēriem jums visvairāk rezonē? Kurš svešinieks jūs sauktu par žēlīgu cilvēku? Kāds ilggadējs liecinieks atzīmēja: “Man nepatīk izmantot NWT, jo man šķiet, ka tas man saka, ka es neesmu pelnījis Dieva mīlestību, bet esmu pelnījis nomirt, turpretī, kad redzu vārdu“ žēlastība ”, tas mani padara man liekas, ka Dievs vēlas paplašināt mīlestību ”. (Džons 3: 16)

Likuma uzlikšana

Apskatīsim veidu, kā rakstā citēts Romans 6: 14 kā motīva tekstu.

“Grēks nedrīkst būt tevis pārvaldīts, redzot, ka tu esi… nepelnīta laipnības dēļ”

Raksta autors ir saīsinājis Rakstus ar elipsi, izgriežot vārdus “nav saskaņā ar likumu”. Kāpēc? Vai vārdi aizņem pārāk daudz vietas? WT apoloģēti, visticamāk, teiks, ka tā ir lielāka skaidrība šai tēmai, taču nevar izslēgt iespēju, ka šis termins neatbalstīs organizācijas tiesas procedūras grēka apkarošanā. JW tiesu sistēma nav saistīta ar žēlastību, kā atklāts Bībelē, bet gan ar likumu par vīriešiem, gan rakstiski, gan mutiski.

Pārtika pareizajā laikā?

Lieciniekiem tiek mācīts, ka viņi saņem nepieciešamo pārtiku, kad viņiem to vajag. Šo ēdienu nodrošina Jēzus. Ja mēs pieņemam šo mācību, tad mums jāpieņem, ka Jēzus galvenokārt rūpējas par to, lai mēs izvairītos no noteikta veida mūzikas un izklaides, materiālisma un sociālās mijiedarbības. Šķiet, ka viņa galvenā problēma ir arī tā, ka mēs esam paklausīgi organizācijas diktātam. Kristīgo īpašību attīstīšana, piemēram, mīlestība, netiek uzsvērta vienādi. Šis raksts ir piemērs. Šeit mēs pētām vienu no vissvarīgākajām patiesībām, kuras atklāja Jēzus, un pievēršam tai maz uzmanības, pat nepalīdzot brāļiem un māsām saprast īsto vārdu grieķu valodā. Ja mēs patiešām vēlētos, lai viņi iegūtu termina plašumu, dziļumu un augstumu, mēs viņiem būtu nodrošinājuši hipersaites uz ārēju atsauces materiālu.

Šeit atkal ir saite uz vairākiem leksikoniem un saskaņojumiem, lai jūs pats varētu redzēt, kā harizma tiek izmantots Rakstos.

Vismaz raksts sniedz mums vienu definīciju harizma. 

Viņš izmantoja grieķu vārdu, kam saskaņā ar vienu atsauces darbu ir jēga “labvēlība, kas tiek izdarīta brīvi, bez pretenzijām vai cerībām uz atgriešanos”. Tas ir nepelnīts un bez ievērības. - par. 4

Kāpēc rakstā nav pateikts atsauces darbs, kuru tas citē, lai mēs paši to varētu meklēt. Varbūt tāpēc, ka, ja mums būtu šī informācija, mēs to uzzinātu harizma ir “nenopelnīta un nepelnīta”, sniedz nepareizu izpratni, kas nav pilnīgi precīza.

Vai nav tā, ka labvēlību var izdarīt brīvi, devējam nedomājot par to, vai tas ir pelnījis vai nē? Tad kāpēc piespiest šo apņēmību? Kāpēc dāvanu padarīt nevis par dāvinātāja mīlestību, bet gan par saņēmēja necienību?

5. punktā WT atbalsta organizācijas jēdziena “nepelnīta laipnība” lietošanu ar zinātnieka Džona Parkhursta citātu, kurā teikts, ka “Jaunās pasaules tulkojumā sniegtā“ nepelnītā laipnība ”ir piemērota”.  Taisnības labad mums vajadzētu noraidīt šo citātu no rokas, jo WT nav devis mums atsauci, kuru mēs varam pārbaudīt paši. Pat ja mēs viņiem dodam labumu no šaubām, nesniedzot atsauci, mums nav iespējas uzzināt, kādā ziņā Pārkhursts uzskatīja, ka renderēšana ir piemērota, kā arī nezinām, vai viņš uzskatīja, ka cita renderēšana ir piemērotāka un precīzāka.

Novērtējums par Dieva nepelnīto laipnību

Bībelē ir daudz piemēru no tiem, kuriem tika piedots par visa veida nopietniem pārkāpumiem. Šajos piemēros ietilpst tādi grēki kā slepkavība un laulības pārkāpšana (karalis Dāvids), incests (Lote), bērnu upurēšana un elku pielūgšana (Manasse). Šie piemēri nav ierakstīti, lai mazinātu grēku, bet tie tomēr dod pārliecību, ka Dieva kalpiem var būt nodrošināta piedošana pat par ļoti nopietniem un rupjiem grēkiem, ja vien viņi izdara grēku nožēlu.

Jūs varētu domāt, ka pētījumā ar nosaukumu “Ar nepelnītu laipnību jūs atbrīvojāt” rakstnieks izmantos šādus Dieva piedošanas piemērus, taču raksts tā vietā virzās citā virzienā un piedāvā žēlastību, nevis ņemot vērā to, kas tas ir, bet drīzāk, kas tas nav. Piemēram, ja jūs pajautātu draugam, ko nozīmē viņa sievas mīlēšana, un viņš teica: "Nu, tas nozīmē, ka viņai nav jāsit, nekliedz un nav krāpjams", vai jūs piekristu? Tavs draugs nenosaka mīlestību pēc tā, kāda tā ir, bet ar to, kas tā nav. Līdzsvarots viedoklis ir parādīt abas puses, kā Pāvils to dara 1. korintiešiem 13: 1–5.

8. Rindkopā mēs iegūstam hipotētisku Jehovas liecinieka piemēru, kurš saka “Pat ja es daru kaut ko nepareizi - kaut ko Dievs uzskata par grēku - man par to nav jāuztraucas. Jehova man piedos. “ Ja kristietis ir žēlastībā un nožēlo savus grēkus, tad šis apgalvojums ir pareizs, bet tā vietā raksts atsaucas uz Jūdu 4.

Mans iemesls ir tāds, ka starp jums ir ieslīdējuši daži vīrieši, kurus Svētie Raksti jau sen bija iecēluši par šo spriedumu; tie ir dievbijīgi cilvēki, kuri mūsu Dieva nepelnīto laipnību pārvērš par attaisnojumu nekaunīgai rīcībai un kuri izrādās nepatiesi mūsu vienīgajam īpašniekam un Kungam Jēzum Kristum. ” (Jūda 4)

Šajā rakstā Jūda nenorāda uz vidusmēra draudzes locekli, kurš varētu nonākt nopietnā grēkā, bet gan uz “vīriešiem, kuri ieslīdēja”. Viss Jūdas konteksts rāda, ka šie vīrieši nebija sirsnīgi kristieši, kas ir grēkojuši, bet drīzāk ļauni viltnieki, “zem ūdens paslēptas klintis”. Šīs “klintis” ir iesaistītas tīšā, nenožēlojošā grēkā. Vai rakstnieks liek domāt, ka ikviens, kurš draudzē izdara nopietnu grēku, der tiem Jūdas pieminētajiem?

Konteksta ignorēšana

Viena no problēmām, kas saistītas ar publikāciju izpēti, ir tāda, ka tā mūs pakļauj eisegēzes negatīvajai ietekmei. Mums šeit un tur tiek doti daži panti, un mēs esam izdarījuši secinājumus, kurus konteksts neatbalsta. Ķiršu lasīšanas vārsmas ir lielisks veids, kā Bībeli savērpt, lai tā atbilstu paša doktrīnām, uzdodot uzticamos un neuzmanīgos, taču tas netiek pakļauts uzmanībai.

Piemēram:

Ja viņi izrādītos uzticīgi, viņi dzīvotu un valdītu kopā ar Kristu debesīs. Bet Pāvils varēja par viņiem runāt, kamēr viņi vēl bija dzīvi un kalpoja Dievam uz zemes, kā “miruši, atsaucoties uz grēku”. Viņš izmantoja Jēzus piemēru, kurš nomira kā cilvēks un pēc tam debesīs tika uzaudzināts kā nemirstīgs gars. Nāve vairs nebija valdītāja pār Jēzu. Līdzīgi bija ar svaidītajiem kristiešiem, kuri varēja sevi uzskatīt par “mirušiem, atsaucoties uz grēku, bet dzīvojot, atsaucoties uz Dievu, izmantojot Kristu Jēzu”. (Rom. 6: 9, 11)

Pāvils šeit runā par svaidītiem kristiešiem. Raksts to pat atzīst. Tas arī atzīst, ka šeit minētā nāve nav burtiska, fiziska nāve, bet gan svarīgāka garīgā nāve. Lai arī fiziski dzīvi, šie kristieši bija miruši pirms Jēzus pieņemšanas, bet tagad viņi bija dzīvi; dzīvs Dievam. (Salīdziniet Mt 8:22 un Atkl 20: 5)

Rakstnieka problēma ir tā, ka viņa lasītāji neuzskata sevi par svaidītiem kristiešiem. Nākamā rindkopa tiek atvērta ar vārdiem: “Kas no mums?” Kas patiešām! Mums māca, ka tāpat kā svaidītie, arī Valde apgalvo, ka Citas Aitas ar zemes cerību ir dzīvas, atsaucoties uz Dievu? Saskaņā ar šo rakstu viņi ir, bet kā var būt, ja viena un tā pati Valde mums māca, ka Citas Aitas tiek augšāmcēlušās jaunajā pasaulē, joprojām grēka stāvoklī, Dieva acīs joprojām mirušas un paliks tādas tūkstoš gadus ? (Skat re kap. 40 lpp. 290)

Lai padarītu jautājumus vēl mulsinošākus, šajā rakstā norādītā Pārvaldes iestāde mums māca, ka šajā romiešu nodaļā minētā nāve un dzīvība ir garīga, tomēr viņi aizraujas ar 7. Pantu un saka, ka šajā gadījumā pretēji kontekstam, nāve ir burtiska.

“Jo tas, kurš ir miris, ir attaisnots no sava grēka.” (Ro 6: 7)

Grāmatā Insight teikts:

Tie, kas augšāmcēlās, netiks vērtēti, pamatojoties uz viņu bijušajā dzīvē paveiktajiem darbiem, jo ​​romiešiem noteiktais likums 6: 7 saka: “Tas, kurš ir miris, ir attaisnots no sava grēka.” (It-2. Lpp. 138 sprieduma diena) )

 

Cīņa, kuru jūs varat uzvarēt

Apspriežot žēlastības tēmu, Bībele nedod slīdošu grēku skalu, dažām ir nepieciešama Dieva žēlastība, bet dažām nav. Viss grēks atrodas žēlastībā. Cilvēkiem tiek piedoti smagi grēki, pārejot uz kristietību, bet viņiem tiek piedoti arī smagi grēki pēc to pievēršanās. (Salīdziniet 1Jo 2: 1,2; Re 2: 21, 22; Ec 7: 20; Ro 3: 20)

13-16 rindkopās raksts ir interesants. Tas runā par nopietniem grēkiem, kas tiek piedoti pirms atgriešanās, un pēc tam pāriet uz grēkiem, kurus tas klasificē kā “mazāk nopietnus”.

"Tomēr mēs arī esam nolēmuši būt “paklausīgi no sirds”, darot visu iespējamo, lai izvairītos no grēkiem, kurus daži uzskatītu par mazāk nopietniem. ”  - par. 15

Bībelē ir skaidrs, ka visi grēki ir pakļauti žēlastībai, izņemot grēku pret Svēto Garu. (Marka 3:29; Ma 12:32.) Kad kristīgie komentētāji apspriež iespēju būt žēlastībai, viņi neatsaucas uz divpakāpju grēku, tad kāpēc Organizācija rīkotos tieši šajā ziņā?

Viens no iespējamajiem iemesliem varētu būt šī pārskata sākumā teiktais, ka žēlastība Jehovas lieciniekiem ir paredzēta tikai par grēkiem, kurus viņi uzskata par viegliem (mazāk nopietniem), bet nopietna grēka gadījumos ir vajadzīgs vairāk. Dieva piedošanu var piešķirt tikai tad, ja tajā ir iesaistīta tiesu komiteja.

16. pantā tiek ieteikts, ka Pāvils nekad nav izdarījis tādu grēku, kas pēc pievēršanās būtu bijis nopietns, un ka, žēlodams par savu grēcīgo stāvokli Romiešiem 7: 21–23, viņš atsaucas tikai uz „mazāk nopietnu” grēku.

“Tomēr vai mēs arī esam nolēmuši būt“ paklausīgi no sirds ”, darot visu iespējamo, lai izvairītos no grēkiem, kurus daži uzskatītu par mazāk nopietniem? 6: 14, 17. Padomājiet par apustuli Pāvilu. Mēs varam būt pārliecināti, ka viņš nedalījās ar rupjām kļūmēm, kas tika pieminētas 1 korintiešiem 6: 9-11. Neskatoties uz to, viņš atzinās, ka joprojām ir vainīgs grēkā. 

Kaut arī var būt taisnība, ka Pāvils nekad nav izdarījis nevienu no grēkiem, kas minēti 1. Kor. 6: 9–11, viņš tomēr bija nepilnīgs cilvēks un tādējādi būtu cīnījies ar kārdinājumu izdarīt gan nelielu, gan smagu grēku. Patiesībā Romiešu 7: 15-25 panti, iespējams, ir viens no labākajiem aprakstiem, kāpēc mums visiem grēciniekiem ir vajadzīga žēlastība. Pāvila izteikums 24. un 25. pantā pārliecina sirsnīgus kristiešus, ka Jēzus tos var pieņemt, neskatoties uz to, ka viņš ir izdarījis jebkādu grēku. Svarīgs nav grēka veids, bet gan gatavība nožēlot grēkus un vēlme piedot citiem. (Mt. 6:12; 18: 32–35)

Pēdējās rindkopās, 17-22, raksts iepazīstina mūs ar “mazāk nopietnu” grēku piemēriem. Tie, pēc rakstnieka domām, ietver tādus grēkus kā puspatiesību gulēšana; pārmērīgi dzer, bet nedzer līdz vietai un neizdara netikumību, bet vēro to kā nelietīgu izklaidi.

Organizācija saviem sekotājiem saka, ka viņi atrodas garīgā paradīzē, jo tās izlaišanas procedūras uztur draudzi tīru. Bet šeit tas atklāti atzīst, ka organizācijas biedri iesaistās rīcībā, kas tikpat kā neatšķiras no tā, ko tā uzskata par nodarījumiem, kas saistīti ar viņu dalību. Vai tas varētu būt tāpēc, ka JW.org izveidotā tiesu sistēma ir aizstājusi žēlastību un liek dažiem biedriem justies, ka viņiem ir labi ar Dievu, kamēr viņi nepārkāpj mutvārdu un rakstiskos organizācijas noteikumus? Vai tā ir norāde, ka liecinieki ir kļuvuši likumīgi, aizstājot Dieva žēlastību ar cilvēku likumiem?

Piemēram. Divi JW iziet vakarā un pārmērīgi dzer. Viens saka, ka viņš bija piedzēries, bet otrs - viņam pietrūka. Iespējams, viņš ir pārmērīgi dzēris, taču nedomāja, ka ir sasniedzis dzēruma slieksni. Pirmajam lieciniekam jāatzīst vecākajiem grēks, bet otrajam tas nav jādara.

Šis raksts sniedz diezgan neskaidru žēlastības izskaidrojumu, kas, šķiet, ir slīps pret Organizācijas pašas tiesas vai iekšējo kārtību, kā rīkoties ar grēku, nevis Kristus noteikto. Tā vietā, lai sniegtu piemērus, kādēļ grēciniekiem var piedot, rakstā galvenā uzmanība tiek pievērsta situācijām, kad viņi nevar vienkārši nožēlot Dievu, bet procesā jāiesaista vecākie. Kaut arī mēs nosodām katoļu konfesionālo, apgalvojot, ka tā ir nederīga, jo neviens cilvēks nevar piedot cita grēkus, mēs to esam aizstājuši ar kaut ko vēl sliktāku.

Organizācijas argumentācija par izturēšanos pret grēku draudzē var šķist ļoti virspusēja, taču padziļināta izpēte liecina, ka viņi ir uzlaupījuši Dieva žēlastību cilvēciskai spriedumu sistēmai un upurus izvirzījuši augstāk par žēlsirdību.

“. . Tad dodieties un uzziniet, ko tas nozīmē: “Es gribu žēlsirdību, nevis upurus.” Jo es atnācu aicināt nevis taisnīgus cilvēkus, bet gan grēciniekus. . ”(Mt 9: 13)

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    40
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x