[No ws8 / 17 lpp. 3 - 25 septembris - 1 oktobris]

“Arī jūs izmantojat pacietību.” - Spēlē 5: 8

(Gadījumi: Jehova = 36; Jēzus = 5)

Pēc diskusijas par to, cik grūti var būt gaidīšana, it īpaši sakarā ar “Dzīves spiediens šajos“ kritiskajos laikos ”, ar kuru ir tik grūti tikt galā”, 3. Rindkopā teikts:

Bet kas mums var palīdzēt, nonākot aci pret aci ar šādiem sarežģītiem apstākļiem? Māceklis Džeimss, Jēzus pusbrālis, mūs iedvesmoja pateikt: “Tad esiet pacietīgi, brāļi, līdz Kunga klātbūtnei.” (Jas. 5: 7) Jā, mums visiem ir vajadzīga pacietība. Bet kas ir saistīts ar šo dievišķo kvalitāti? - par. 3

Pēc Džeimsa vārdiem, mums ir jābūt tikai pacietīgiem līdz Tā Kunga klātbūtne. Saskaņā ar Vadošās padomes teikto, Kunga klātbūtne sākas 1914. gadā. Tātad vai tas neizraisa šīs diskusijas atlikušo daļu? Pēc organizācijas domām, mēs esam bijuši Kristus klātbūtnē gandrīz gadsimtu, tāpēc, pēc Jēkaba ​​domām, mums vairs nav vajadzīga pacietība, jo realitāte ir šeit. (Tagad mums ir vēl viens kvadrātveida tapa, lai mēģinātu iekļūt apaļā caurumā.)

Kas ir pacietība?

6. punktā pētījums citē Micah. Jehovas liecinieki bieži izmanto šo citātu. Kā?

Apstākļi, ar kuriem mēs šodien saskaramies, ir līdzīgi pravieša Miča dienai. Viņš dzīvoja nelaba karaļa Ahaza valdīšanas laikā, kad valdīja visa veida korupcija. Faktiski cilvēki bija kļuvuši par “ekspertiem, darot to, kas slikts.” (Izlasiet Micah 7: 1-3.) Mičs saprata, ka nevar personīgi mainīt šos nosacījumus. Tātad, ko viņš varēja darīt? Viņš mums saka: “Kas attiecas uz mani, es turpināšu meklēt Jehovu. Es parādīšu nogaidošu attieksmi pret manu pestīšanas Dievu [“Es pacietīgi gaidīšu”, ftn.]. Mans Dievs mani dzirdēs. ”(Mic. 7: 7) Tāpat kā Mihai, arī mums ir jābūt “gaidīšanas attieksmei”. - par. 6

Ļaunie apstākļi, kurus Mika nevarēja mainīt, pastāvēja Izraēlas tautā vai, izsakoties visiem Jehovas lieciniekiem, šie ļaunie apstākļi pastāvēja Jehovas šīs dienas zemes organizācijā. Mika zināja, ka nevar tos mainīt, tāpēc nolēma “gaidīt uz Jehovu”. Saskaroties ar satraucošiem apstākļiem mūsdienu organizācijā, Jehovas liecinieki bieži izmanto līdzīgu pamatojumu un atzīst, ka, tā kā viņi nevar mainīt to, kas organizācijā ir vainīgs, viņi būs pacietīgi un “gaidīs Jehovu”, lai to labotu.

Šīs argumentācijas problēma ir tā, ka to izmanto, lai attaisnotu bezdarbību un pārkāpumu ievērošanu. Mēs zinām, ka ir nepareizi mācīt melus. Mēs zinām, ka ir nepareizi atbalstīt un īstenot melus. (Atkl. 22:15.) Mēs zinām arī to, ka viltus doktrīna -pēc pašas organizācijas definīcijas- veido melus. Tātad, ja “gaidīšana uz Jehovas” nozīmē, ka liecinieks var turpināt mācīt nepatiesu pamatojumu, ka viņam jāgaida, kamēr Jehova izlabos nepareizo, viņš zaudē Mičas vēsturisko mācību.

Mika bija Jehovas pravietis. Viņš turpināja sludināt Dieva patiesības vēsti. Tiesa, viņš neuzņēmās labot lietas, taču tas nenozīmēja, ka viņš ļāva sevi pielūgt, kas nebija pieņemams Jehovam. (2. Ķī 16: 3, 4.) Viņš neuzskatīja, ka šo viltus pielūgšanu veicināja viņa laika valde, ķēniņš Ahazs. Patiesībā viņš atklāti nosodīja šādu praksi.

Tāpēc, ja mēs šos vārdus ņemam pie sirds, mēs negribētu piedot vai izplatīt nevienu Jehovas liecinieku nepatiesu mācību vai praksi, pat ja mēs izvēlētos palikt organizācijas biedri. Turklāt mums vajadzētu būt gataviem runāt patiesību, kad parādīsies šis gadījums, pat ja tas nozīmē vajāšanas risku. Piemēram, pieņemsim, ka vardarbības pret bērnu upuris noraida organizāciju. Vecākie nolasīja paziņojumu, ka tā un tā vairs nav Jehovas liecinieki, kas ir kods “visiem ir jāvairās no šīs personas”.

Vai mēs ievērosim šādu neraksturīgu praksi, vai arī turpināsim sniegt mīlestības pilnu atbalstu kādam, kam tas ir vajadzīgs šausmīgi cietušas dēļ? Jehovas gaidīšanas attieksme var šķist drošs ceļš, piemēram, mēs nepieņemam lēmumu, bet lēmums neko nedarīt ir lēmums pats par sevi. Jebkurš lēmums, pat pieņemot lēmumu palikt pasīvam, Kunga priekšā nes seku slogu. (Mt 10:32, 33)

Noslēgumā 19. Rindkopā teikts:

Atcerieties arī to, kas palīdzēja Ābrahāmam, Jāzepam un Dāvidam pacietīgi gaidīt Jehovas solījumu izpildi. Tā bija viņu ticība Jehovam un viņu uzticēšanās attiecībām ar viņiem. Viņi nekoncentrējās tikai uz sevi un personīgo komfortu. Pārdomājot, cik labi lietas viņiem izdevās, arī mēs tiksim mudināti izrādīt gaidīšanas attieksmi. - par. 19

Kāpēc šāda veida raksti dominē Jehovas liecinieku literatūrā? Kāpēc šķiet, ka lieciniekiem vajadzīgi tik pastāvīgi atgādinājumi? Protams, viņi nav mazāk pacietīgi nekā viņu kolēģi pārējā kristietībā?

Vai varētu būt vajadzība pēc šiem rakstiem, jo ​​uzsvars tiek likts uz to, cik tuvu beigām? Mēs esam cilvēki, kuri pastāvīgi meklē pazīmes, ko interpretēt. (Mt 12:39.) Šā gada reģionālajās konferencēs pārvaldes padomes loceklis Entonijs Moriss III lietoja terminu “nenovēršams”, lai runātu par to, cik tuvu ir Lielās ciešanas. “Nenovēršams” nozīmē “drīz notiks”. Tas ir vārds, ar kuru 100 gadus tiek mākslīgi piesātināti Jehovas liecinieki - to es dzirdēju visu savu garo mūžu.

No decembra 1, 1952 Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Skatu torņi:
PASAULE nebeidzas katru dienu! Ne jau kopš lielajiem Noasa laika plūdiem ir “pasaule” jeb lietu sistēma visu cilvēces lietu pārvaldīšanai, kuras ir izgājušas no eksistences. Bet tagad, parādoties katrai Jēzus dotās lielās zīmes detaļai, mēs zinām, ka mēs saskaramies ar nenovēršams beigas pašreizējās pasaules sistēmas.

Jā, mums ir jābūt pacietīgiem, un mēs ar nepacietību gaidām ļaunuma beigas un Kristus klātbūtni vēl nākotnē, taču nebūsim tādi kā tie, kas koncentrējas uz visu citu lietu galu un atlīdzību par virtuālo izslēgšanu. Šis ceļš ved tikai uz vilšanos. (Salamana 13:12)

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    34
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x