[No ws11 / 17 lpp. 3 – 25 – 31 decembris]

“Ir labi dziedāt slavas mūsu Dievam.” - Ps 147: 1

Šī pētījuma ievada daļā teikts:

Nav brīnums, ka dziedāšana ir ievērojams tīras pielūgsmes aspekts neatkarīgi no tā, vai dziedājot mēs esam vieni vai esam kopā ar Dieva cilvēku draudzi. - par. 1

Dziedāšana ir arī svarīgs viltus pielūgšanas aspekts. Tāpēc rodas jautājums, kā mēs sevi pasargājam, lai mūsu dziedāšana būtu pieņemama mūsu Dievam?

Ir viegli dziedāt dziesmu, ko kāds cits ir uzrakstījis, uzskatot, ka cilvēks tikai iesaistās kādā darbībā, neizsakot personīgas jūtas vai pārliecību. Tas var attiekties uz izklaides dziedāšanu, taču, ja dziedam uzslavas Jehovam, mums jāpatur prātā, ka skaļa dziedāšana, lai slavētu savu Dievu dziesmā, nozīmē, ka mēs pieņemam un publiski pasludinām nākamos vārdus par patiesiem. no mūsu mutes. Tie kļūst par mūsu vārdiem, mūsu jūtām, mūsu uzskatiem. Patiešām, tās nav dziesmas, bet himnas. Himna ir definēta kā “reliģiska dziesma vai dzejolis, kas parasti slavē Dievu vai dievu”. Organizācija neļauj izmantot šo vārdu kā daļu no centieniem atšķirt sevi no pārējās kristīgās pasaules, taču, aizstājot to ar vispārpieņemto vārdu “dziesma”, netiek runāts par tā patieso būtību. Patiesībā mums ir nevis dziesmu grāmata, bet gan dziesmu grāmata.

Es varētu dziedāt galveno dziesmu no filmas “Frozen”, bet, kad saku: “Aukstums mani nekad neuztrauca”, es nerunāju pats par sevi, un kāds, kurš klausās, nedomā, ka es tāds esmu. Es tikai dziedu vārdus. Tomēr, kad es dziedu himnu, es paziņoju par savu ticību un pieņemam vārdus, kurus dziedu. Tagad es varu izteikt savu interpretāciju šiem vārdiem, bet man jāņem vērā konteksts un tas, kā citi tajā pašā kontekstā saprastu, ko es dziedu. Lai ilustrētu, ņem no 116. dziesmas Dziediet Jehovam:

2. Mūsu Kungs ir iecēlis uzticamu vergu,
Caur kuru Viņš dod ēdienu noteiktā sezonā.
Patiesības gaisma ar laiku ir kļuvusi gaišāka,
Aicina uz sirdi un saprātu.
Mūsu ceļš arvien skaidrāks, mūsu soļi arvien stingri,
Mēs ejam dienas gaismā.
Liels paldies Jehovam, visas patiesības avotam,
Mēs ļoti pateicīgi staigājam pa viņa ceļu.

(Koris)

Mūsu ceļš tagad kļūst arvien gaišāks;
Mēs ejam pilnīgā dienas gaismā.
Lūk, ko atklāj mūsu Dievs;
Viņš mūs vada katrā solī.

Piemēram, Valstības zālē visi, kas dzied šo himnu, atzīst, ka “uzticams vergs” ir Jehovas liecinieku pārvaldes institūcija. Viņi arī atzīst, ka gaisma, kas kļūst arvien spilgtāka, ir atsauce uz Salamana Pamācībām 4:18, kas ir saprotama kā atsauce uz Vadošās padomes Bībeles interpretācijām. Kā teikts himnā, viņi uzskata, ka Jehova vada Vadošo padomi ”katrā solī”. Lai kam jūs vai es ticētu, ja mēs šos vārdus dziedātu skaļi draudzē, mēs visiem, arī mūsu Kungam Jēzum un Dievam Jehovam, teiktu, ka mēs piekrītam oficiālajai izpratnei.

Ja mēs to darām, tas ir labi. Mēs vienkārši darbotos savas sirdsapziņas robežās, balstoties uz pašreizējo patiesības izpratni. Tomēr, ja mēs nepiekritīsim, mēs būtu pretrunā ar savu sirdsapziņu, kas, balstoties uz Pāvila vārdiem Romiešiem 14. nodaļā, nebūtu laba lieta.

[easy_media_download url="https://beroeans.net/wp-content/uploads/2017/12/ws1711-p.-3-Make-a-Joyful-Sound.mp3" text="Download Audio" force_dl="1"]

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    55
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x