(2 Pīters 1: 16-18). . .Nē, tad, sekojot mākslinieciski izdomātiem nepatiesiem stāstiem, mēs jūs iepazīstinājām ar mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un klātbūtni, bet gan tas, ka mēs kļuvām par viņa krāšņuma aculieciniekiem. 17 jo viņš no Dieva Tēva saņēma godu un slavu, kad tādus vārdus kā šie viņam piešķīra krāšņā slava: “Šis ir mans dēls, mans mīļais, kuru es pats esmu apstiprinājis.” 18 Jā, šie vārdi, kurus mēs dzirdējām, bija nesa no debesīm, kamēr mēs bijām kopā ar viņu svētajā kalnā.

Līdz šodienai es nebiju pamanījis, ka šis fragments, kuru Apollos un citi ir citējuši ziņās un komentāros, patiesībā attiecas uz Kristus klātbūtni. Kaut arī visās reliģijās netrūkst “mākslinieciski izdomātu stāstu”, Pēteris nepārprotami atsaucas uz to, ka viņa mācībā par Kristus klātbūtni un to, ko viņš bija redzējis svētajā kalnā, nav šādu “garu stāstu”.
Mūsu mācība par Kristus klātbūtni kā sākumu 1914 ir tik izdomāta, ka tai ir nepieciešams vairāk nekā duci savstarpēji atkarīgu pieņēmumu ķēdes, kas studentam jāpieņem, pirms tā var šķiet lai būtu jēga. Šis izdomājums ir mākslinieciski izdarīts un turpina maldināt miljonus. Pēteris neapzināti (vai iedvesmojoši) brīdināja mūs par to gandrīz pirms 2,000 gadiem.
Jautājums ir: Vai mēs pievērsīsim uzmanību, vai mēs dodam priekšroku stāstam, nevis patiesībai?

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    11
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x