______________________________________
Par. 2 - Jautājums: Vai kāds no turienes var pierādīt, ka, kad Jēzus uzsāka Tā Kunga vakara maltīti, bija tikai 11 mācekļi? Es ļoti gribētu zināt to vai citu.
Par. 14 - Iepazīstina ar ideju, ka Jēzus 1919. gadā atbrīvoja savus svaidītos sekotājus no nebrīvē nonākšanas viltus reliģijā. Esmu pārliecināts, ka, ja tūkstošiem svaidīto sekotāju, kas to gadu pārdzīvoja, varētu atkal atdzīvināt, viņi brīnoties saķertu galvas. šo paziņojumu. Viņi visi uzskatīja, ka kristot ir atstājuši viltus reliģiju. Viņi noteikti neuzskatīja sevi par “viltus reliģiju” 1919. gadā vai gadu pirms tā. Tā vietā, lai atrastos nebrīvē, viņi gadiem ilgi bija iesaistījušies enerģiskās sludināšanas kampaņās, lai atmaskotu baznīcu nepatiesību. Es esmu pārliecināts, ka viņus aizskartu doma, ka viņi joprojām atrodas viltus reliģijas gūstā. Kas attiecas uz 1919. gada nozīmi, tā nozīme nav pamatota ar Svētajiem Rakstiem. Mums tas vienkārši jāpieņem kā ticības artikuls cilvēku mācībā.
14. punkts runā arī par vienotību, kuru Jēzus aicināja lūgšanā, kas izpaužas divos ganāmpulkos, kas kļūst par vienu. Ja ganam ir ganāmpulks, viņš to aiznes pie pildspalvas. Viens ganāmpulks; viena pildspalva. Mēs runājam par to, ka abi ganāmpulki kļūst par vienu, bet tie nenonāk vienā pildspalvā. Viņiem ir divi ļoti atšķirīgi galamērķi.
Vai tas ir tas vienotības veids, uz kuru Jēzus atsaucās? Paskatīsimies:
(Jāņa 17:22) “Es arī esmu viņiem piešķīris slavu, ko jūs man piešķīrāt, lai viņi būtu vienādi tāpat kā mēs.”
Vai slava, kas Jēzum tika piešķirta, un slava, ko viņš piešķīra saviem svaidītajiem sekotājiem, ir tāda pati slava, kāda ir pārējām aitām? (Es šeit un turpmāk izmantoju “citas aitas” oficiālajā JW kontekstā.)
(Jāņa 17:23) “Es esmu savienībā ar viņiem un jūs savienībā ar mani, lai viņi tiktu pilnveidoti vienā…”
Jēzu padarīja pilnīgu tas, ko viņš cieta. (Ebr. 5: 8,9.) Viņa sekotājus padara pilnīgus (pilnīgus) ciešanas. Pāvils to paskaidro, sakot, ka mēs esam vienoti ar viņu šīs nāves un augšāmcelšanās līdzībā. Tomēr tas nav attiecināms uz pārējām aitām, kuras nav pilnīgas vienlaikus, tāpat kā svaidītais un Jēzus. Kā mēs ticam tam, ka citas aitas līdz tūkstoš gadu beigām nesasniedz pilnību līdz ar daudziem netaisnīgajiem, kas ir augšāmcēlušies, kā mēs varam pielietot Jēzus vārdus par to, ka viņi ir “savienībā ar viņu un pilnveidoti vienā”?
(Jāņa 17:24.) Tēvs, jautājiet par to, ko jūs man esat devis, es novēlu, lai arī tur, kur es esmu, viņi atrastos kopā ar mani, lai redzētu manu slavu, ko jūs man esat devis, jo jūs mani mīlējāt pirms dibināšanas pasaules.
Ir ļoti grūti saprast, kā mūsu citu aitu mācība var tikt pielāgota Jēzus vēlmei, lai viņas būtu kopā ar viņu un redzētu godību, kāda viņam ir kopš pasaules dibināšanas. Patiesībā tas tā nevar, un 15. punkts nemēģina to darīt, bet to piemēro tikai svaidītajiem. Tagad jūs domājat, ka tā ir pretruna tam, ko mēs tikko mācījām 14. punktā, ka savienība, par kuru runā Jēzus, attiecas gan uz viņa “mazo ganāmpulku”, gan uz “citām avīm”. Ir skaidrs, ka salīdzinājumā ar 24 visi ir daļa no vienotā kā viens vienādojuma. Tātad, kā mēs varam teikt, ka tas attiecas uz pārējām aitām, vienlaikus norādot, ka tas neattiecas uz pārējām aitām. 15. punkta nobeiguma teikumā ir izveicīgs, nedaudz dubultrunu raksturs: “Tas izraisa citu Jēzus avju prieku, nevis skaudību un ir vēl viens apliecinājums vienotībai, kas šodien pastāv starp visiem patiesajiem kristiešiem uz zemes. ”
Novārtā tiek atstāts fakts, ka Jēzus nerunāja par vienotību savā starpā, bet par vienotību ar viņu un viņa Tēvu; vienotība, kuras definīcija ir labi izklāstīta (un mēs to ignorējam) 22. līdz 24. versijā.
Atkal GB uzskata, ka mums ir nepieciešams atstāt iespaidu uz to, ka mūsu pestīšana Jēzum vai viņa Tēvam “nebija galvenā uzmanība” (8. punkts). Vai tas palīdz mums tuvoties mūsu debesu Tēvam? Vai Bībelē ir skaidri teikts, vai tas ir secinājums, kas balstīts uz mūsu vajadzību paaugstināt mūsu ticības ietvaru? Es neapstrīdu, ka lielā mērā Dieva suverenitāte ir vissvarīgākais universālais elements, lai notiktu kas cits labs. Es to saprotu. Bet vai pati Bībele ir vēstule, kas mums palīdz zīmēt... Lasīt vairāk "
Ļoti labi ielikts. Paldies.
Lai gan tas ir citēts, netiek paskaidrots: “… sava vārda dēļ, kuru esat man devis…” (11. lpp.). Nevienā publikācijā neesmu redzējis tiešu skaidrojumu par šīs jēgas nozīmi. Šajā pētījumā daudz kas tiek darīts no vārda, un mums atkal jājautā, ko tas īsti nozīmēja pirmā gadsimta kristiešiem un ko tam vajadzētu nozīmēt mums šodien. No šī viena paziņojuma šķiet skaidrs, ka tad, kad Jēzus runāja par “vārdu”, kuru viņš “darīja zināmu”, viņš nenorādīja uz ebreju Dieva vārdu. Vismaz ne... Lasīt vairāk "
Meleti, Kad jūs sakāt: “15. punkta pēdējā teikumā ir veikls, nedaudz runāts divreiz,” es piebildīšu, ka, lai viņi teiktu “Tas rada prieku, nevis skaudību”, tas nozīmē, ka skaudība ir galvenais motīvs jebkurai “ citas aitas ”nav apmierināts. Tad, lai pārliecinātos, ka nav neapmierinātības, viņiem ir uzdrīkstēšanās ieteikt, ka, tā kā viņu nevar apskaust, tas “ir vēl viens pierādījums vienotībai, kas šodien pastāv starp visiem patiesajiem kristiešiem uz zemes”. Vienotība varētu pastāvēt, bet tāpat pastāv arī zemapziņas draudi, ka mūs vieno bailes no skaudības... Lasīt vairāk "
Šodien mūsu Public Talk runātājs pieminēja, ka meditācija nav spekulācija. Viņš definēja spekulācijas, lai izdarītu secinājumus vai apgalvotu, ka ir patiesas lietas, kuru pamatā ir neskaidrība. Tāpēc es redzu, ka mēs esam brīdināti par spekulācijām, tomēr GB var tajā brīvi iesaistīties un pat pamatot savas galvenās doktrīnas. Cik teksti atbalsta 1914. gadu, divas cerības un FDS identitāti? Neviena no šīm doktrīnām nav balstīta uz skaidrām mūsu Kunga mācībām. Es arī biju nobijies, ka mūsu diskusijā tika atspoguļotas personīgas attiecības ar Kristu. Es uzskatu, ka daudzi no... Lasīt vairāk "
Vakara maltītes pārskati Metjū un Marka rakstā norāda, ka diskusija par to, kurš bija nodevis Jēzu, notika pirms viņš ieviesa maizes un vīna piemiņas maltīti. Lūkas kontā tiek reģistrētas nodevības diskusijas, kas notiek pēc piemiņas maltītes. Nekas neliecina, ka Jūda nepiedalījās, dodoties prom pirms piemiņas maltītes sākuma. Jūda varēja atstāt Jēzu un pārējos 11 mācekļus pēc tam, kad viņi devās uz olīvu kalnu un pēc tam Ģetzemanes dārzā. Vai WT paziņojuma spekulācijas pārsniedz rakstīto?
Jā, jo viņi izsaka ļoti vāju argumentu, ka Lūks nav ierakstījis notikumus hronoloģiskā secībā, neskatoties uz to, ka nav neviena evaņģēlija rakstītāja, kas viņam būtu pretrunā. WT skaidrojums vienmēr ir bijis tāds, ka “Jēzus atlaida Jūdu un pēc tam organizēja Tā Kunga vakara maltīti”. Es uzskatu, ka tas ir neticami nicinošs Lūkam, ņemot vērā, ka viņa konts tika uzrakstīts, lai noskaidrotu lietas, kas nav atrodamas Metjū un Markā. Kāpēc Lūks tik īsā pierakstīšanas brīdī mainīja Jēzus sērojošo vārdu secību, it kā Jūda vēl nebūtu piedalījies savas nāves piemiņas vietā? Īpaši man tas šķiet neticami... Lasīt vairāk "
Vai Jāņa stāstījums nepārprot Jūdas Iskariota aiziešanu no Pasas maltītes brīža, kamēr vēl tika iemērkta neraudzēta maize (kādā, jēra mērce?) (Jāņa 13: 1–4) 13 Tagad, jo viņš zināja pirms Pasā svētki, kad bija pienākusi viņa stunda, lai viņš varētu pārcelties no šīs pasaules pie Tēva, Jēzus, mīlējis savus, kas ir pasaulē, mīlēja viņus līdz galam. 2 Tātad, kamēr notika vakariņas, velns to jau bija ielicis Sīmaņa dēla Jūdasas Iskarijotas sirdī, lai viņu nodotu.... Lasīt vairāk "
"Vai Jāņa stāstījumā nav skaidri norādīts Jūda Iskariota aiziešana no Pasas maltītes brīža, kamēr vēl tika iemērkta neraudzēta maize (kādā, jēra mērce?)". Tā kā Jānis nepieraksta visu notikumu secību, ieskaitot piemiņas maltīti pats par sevi nav skaidrs, kad Jūda atstāja Jēzu un pārējos mācekļus. Mateja 26:23 Jēzus paziņo, ka “tas, kurš iegremdē roku ar mani bļodā, mani nodos”. Marka 14:20 Jēzus paziņo, ka nodevējs “ir viens no divpadsmit, kurš kopā ar mani iemērc kopējā traukā”. Tāpēc... Lasīt vairāk "
Ir nomācoši redzēt, cik smagi Svētie Raksti tiek savīti, lai atbalstītu Rezerfordas mācību. WT lapām ir lielāka autoritāte nekā Bībelē. Ja jūs norādītu uz pretrunām starp WT un Jēzus mācībām, jūs tiktu izslēgts! Mēs izmantojam divus Svētos Rakstus, lai atbalstītu savu pārliecību divās klasēs un vērptu tos, kas atspēko mūsu pārliecību. Es tikai mudināju vienu no saviem tuviniekiem lasīt Jāņa evaņģēliju un lūdzos, lai viņai ļautu redzēt patieso patiesību, kuras pamatā ir Jēzus mācība. Bet, es redzu, mums klusi ir... Lasīt vairāk "