Es nezinu, kā man tas pietrūka mūsu 2012. gada rajona kongresā, bet draugs Latīņamerikā - kur viņiem tagad ir savas rajona konferences par šo gadu - pievērsa man to uzmanību. Sestdienas rīta sesiju pirmā daļa mums parādīja, kā izmantot jauno traktējumu par Jehovas lieciniekiem. Šajā daļā tika izmantots termins “mūsu garīgā māte”, atsaucoties uz Jehovas cilvēku zemes organizāciju. Tagad Galatiešiem ir atrodams vienīgais Raksts, kurā vārds “māte” tiek lietots kā jēdziens organizācijai vai personu grupai:

“Bet augšējā Jeruzaleme ir brīva, un viņa ir mūsu māte.” (Gal 4: 26)

Tad kāpēc mēs izgudrotu lomu zemes organizācijai, kas neparādās Rakstos?
Es veicu dažus pētījumus, lai noskaidrotu, vai es varētu atbildēt uz šo jautājumu no mūsu publikācijām, un biju pārsteigts, ka rakstiski neko neatradu, kas atbalstītu šo koncepciju. Tomēr es esmu dzirdējis šo terminu, ko atkārtoti lieto no sapulces un sanāksmju platformām, un pat man vienreiz aprites pārraugs to ir licis lietot, mudinot mūs sekot kādam nepatīkamam norādījumam, ko mēs saņēmām no filiāles apkalpošanas nodaļas. Šķiet, ka tas ir iekļuvis mūsu mutvārdu tradīcijās, vienlaikus papildinot mūsu oficiālo rakstisko doktrīnu.
Tas ir ievērojams, cik viegli un bez šaubām mēs varam ieslīgt domāšanas veidā. Bībelē teikts, ka mēs nedrīkstam "pamest mūsu mātes likumu". (Pro. 1: 8.) Ja kongresa runātājs vēlas, lai klausītāji paklausītu Vadošajai padomei, tas daudz palielina strīda svarīgumu, ja redzam, ka virzība nāk nevis no pazemīga verga, bet gan no cienījamā mājsaimniecības matriarha. . Mājās māte ir otrā vietā pēc tēva, un mēs visi zinām, kas ir tēvs.
Varbūt problēma ir mums. Mēs vēlamies atgriezties pie mammas un tēta aizsardzības. Mēs vēlamies, lai kāds par mums rūpētos un valdītu pār mums. Kad Dievs ir kāds, viss ir kārtībā. Tomēr Dievs nav redzams, un mums ir vajadzīga ticība, lai viņu redzētu un sajustu viņa rūpes. Patiesība mūs atbrīvo, bet dažiem šī brīvība ir sava veida nasta. Patiesa brīvība liek mums personīgi atbildēt par mūsu pašu pestīšanu. Mums pašiem jādomā. Mums ir jāstājas Jehovas priekšā un jāatbild tieši Viņam. Daudz mierinošāk ir uzskatīt, ka viss, kas mums jādara, ir pakļauties redzamam vīrietim vai vīriešu grupai un darīt to, ko viņi mums liek glābt.
Vai mēs rīkojamies kā Samuēla laikmeta izraēlieši, kuriem bija tikai viens ķēniņš Jehova un kuriem bija vēsturē unikāla brīvība no rūpēm; un tomēr to visu izmeta ar vārdiem: "Nē, bet pār mums valdīs [cilvēku] karalis." (1. Sam. 8:19.) Var būt mierinoši, ja redzams valdnieks uzņemas atbildību par jūsu dvēseli un jūsu mūžīgo pestīšanu, taču tā ir tikai ilūzija. Viņš tiesas dienā nestāvēs tev blakus. Ir pienācis laiks sākt rīkoties kā vīriešiem un saskarties ar šo faktu. Ir pienācis laiks uzņemties atbildību par savu pestīšanu.
Jebkurā gadījumā, nākamreiz, kad kāds izmantos man “garīgās mātes” argumentu, es citēšu Jēzus vārdus pie Jāņa 2: 4:

"Kas man ar tevi, sieviete?"

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    20
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x