Šīs sērijas pirmajā daļā mēs pārbaudījām Bībeles pierādījumus par šo jautājumu. Ir svarīgi ņemt vērā arī vēsturiskās liecības.

Vēsturiskie pierādījumi

Tagad veltīsim nedaudz laika, lai pārbaudītu agrīno vēsturnieku, galvenokārt kristīgo rakstnieku, liecības pirmajos gadsimtos pēc Kristus.

Džastins moceklis - dialogs ar Trypho[I] (Rakstisks c. 147. gadsimtā - ap 161. g. AD)

XXXIX nodaļā, P.573 viņš rakstīja: “Tāpēc, tāpat kā Dievs nav izraisījis dusmas šo septiņu tūkstošu cilvēku dēļ, tāpat viņš tagad vēl nav pasludinājis tiesu, kā arī nenodara to, zinot, ka katru dienu daži [no jums] kļūst par mācekļiem Kristus vārdāun iziešana no kļūdu ceļa; ””

Džastins moceklis - pirmā atvainošanās

Tomēr šeit LXI nodaļā (61) mēs atrodam "Jo Dieva, Visuma Tēva un Kunga, mūsu Pestītāja Jēzus Kristus un Svētā Gara vārdā viņi pēc tam saņem mazgāšanos ar ūdeni."[Ii]

Nevienā rakstā pirms Džastina mocekļa (ap 150. gadu pēc Kristus) nav pierādījumu par to, ka kāds būtu kristīts vai būtu pieradis, ka kāds būtu kristīts Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

Ir arī ļoti iespējams, ka šis Pirmās atvainošanās teksts varētu vai nu atspoguļot dažu kristiešu praksi tajā laikā, vai arī vēlāk veiktās teksta izmaiņas.

Pierādījumi no plkst De pārkristīt[Iii] (Trakts: par pārkristību) ap 254. g. (Rakstnieks: anonīms)

Nodaļa 1 “Runa ir par to, vai pēc senākajām paražām un baznīcas tradīcijām pēc tam ar to pietiks kristības, kuras viņi ir saņēmuši ārpus Baznīcas, bet tomēr Jēzus Kristus, mūsu Kunga, vārdā, ka bīskapam viņiem jāuzliek tikai rokas, lai viņi saņemtu Svēto Garu, un šī roku uzlikšana viņiem ļautu atjaunot un pilnveidot ticības zīmogu; vai tiešām viņiem būtu nepieciešams atkārtot kristību, it kā viņi neko nesaņemtu, ja nebūtu kristījuši no jauna, gluži kā tad, ja viņi nekad nebūtu kristīti Jēzus Kristus vārdā.. "

Nodaļa 3 “Jo Svētais Gars vēl nevienam no viņiem nebija nolaidies, bet viņi bija kristīti tikai Kunga Jēzus vārdā.". (Tas attiecās uz Apustuļu darbiem 8, apspriežot samariešu kristību)

Nodaļa 4 “Jo kristības mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā ir pagājis pirms tā - vai Svētais Gars var tikt dots arī citam cilvēkam, kurš nožēlo grēkus un tic. Tā kā Svētie Raksti ir apstiprinājuši, ka tiem, kam jātic Kristum, jābūt kristītiem Garā; tā, ka arī viņiem, šķiet, nav nekā mazāk nekā tiem, kas ir pilnīgi kristieši; lai tas nebūtu lieki jājautā kāda lieta bija tā kristība, ko viņi panāca Jēzus Kristus vārdā. Ja vien šajā bijušajā diskusijā arī par tie, kurus vajadzēja kristīt tikai Jēzus Kristus vārdā, jums vajadzētu izlemt, ka viņus var izglābt arī bez Svētā Gara, ".

Nodaļa 5: ”Tad Pēteris atbildēja: Vai kāds var aizliegt ūdeni, lai tie netiktu kristīti, kas ir saņēmuši Svēto Garu tikpat labi kā mēs? Un viņš tiem pavēlēja kristīties Jēzus Kristus vārdā. ””. (Tas attiecas uz stāstījumu par Kornēlija un viņa ģimenes kristību.)

Nodaļa 6:  „Kā es domāju, apustuļi arī nebija apsūdzējuši tos, kurus viņi uzrunāja Svētajā Garā, cita iemesla dēļ. lai viņi tiktu kristīti Kristus Jēzus vārdā, izņemot to, ka Jēzus vārda spēks, uz kuru ikviens tiek kristīts, var atļauties kristīties tam, kas kristāms, nekādu nelielu labumu pestīšanas sasniegšanai, kā Pēteris apustuļu darbos saka, sakot: “Jo nav neviena cita vārds zem debesīm, kas dots starp cilvēkiem, ar kuru mums jābūt pestītiem. ”(4) Kā atklājas arī apustulis Pāvils, parādot, ka Dievs ir paaugstinājis mūsu Kungu Jēzu un„ devis Viņam vārdu, lai tas būtu virs katra vārda, lai Jēzus vārdam visiem jāpieliek ceļš, debesu un zemes lietām un zem zemes, un katrai valodai jāatzīst, ka Jēzus ir Kungs Dieva Tēva godībā. ”

Nodaļa 6: "lai gan viņi tika kristīti Jēzus vārdā, tomēr, ja viņi kaut kādā laika intervālā būtu spējuši novērst savu kļūdu, ”.

Nodaļa 6: “Kaut arī viņi tika kristīti ar ūdeni Tā Kunga vārdā, iespējams, ticība bija nedaudz nepilnīga. Jo ir ļoti svarīgi, vai cilvēks vispār netiek kristīts mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, ”.

Nodaļa 7 "Jums arī nav jāvērtē mūsu Kunga teiktais kā pretrunā ar šo attieksmi: “Ejiet, māciet tautas; kristīt viņus Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. ”

Tas nepārprotami norāda, ka kristīšanās Jēzus vārdā bija šī prakse un tas, ko Jēzus bija teicis, kā nezināms rakstnieks De Kristīt apgalvo, ka prakse “kristīt tos Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā ” nav jāņem vērā pretrunā ar Kristus pavēli.

Secinājums: 3. vidū^rd Gadsimta prakse bija kristīt Jēzus vārdā. Tomēr daži sāka iebilst par kristīšanu “tos Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā ”. Tas notika pirms Nikajas koncila 325. gadā, kas apstiprināja Trīsvienības doktrīnu.

didache[IV] (Rakstisks: nezināms, aprēķini no aptuveni 100. g. Līdz 250. g., Rakstnieks: nezināms)

Rakstnieks (-i) ir nezināms (-i), raksta datums nav skaidrs, kaut arī tas zināmā veidā pastāvēja ap 250. gadu pēc Kristus. Tomēr ievērojami Eusebius no vēlu 3^rd, 4. sākumā^th Gadsimts iekļauj didache (jeb apustuļu mācības) viņa sarakstā nekanoniski, viltus darbi. (Skat. Historia Ecclesiastica - Baznīcas vēsture. III grāmata, 25. lpp., 1. – 7. Lpp.).[V]

Didache 7: 2-5 skan, 7: 2 Pēc tam, kad es visu šo lietu esmu iemācījis, kristīt Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā dzīvā (tekošā) ūdenī. 7: 3 Bet, ja jums nav dzīvā ūdens, tad kristiet citā ūdenī; 7: 4 un, ja aukstumā nespēj, tad siltumā. 7: 5 Bet, ja jums nav neviena no tiem, tad trīs reizes ielejiet ūdeni uz galvas Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā."

Turpretī:

Didache 9:10 skan, 9:10 Bet neviens nedrīkst ēst un dzert šo euharistisko pateicību, izņemot tos kas ir kristīti Tā Kunga vārdā;"

Vikipēdija[VI] valstis “Didache ir salīdzinoši īss teksts, kurā ir tikai aptuveni 2,300 vārdi. Saturu var sadalīt četrās daļās, par kurām lielākā daļa zinātnieku vienojas, ka vēlāk redaktors tos no atsevišķiem avotiem apvienoja: pirmais ir Divi ceļi, Dzīves ceļš un Nāves ceļš (1. – 6. Nodaļa); otrā daļa ir rituāls, kas nodarbojas ar kristību, gavēni un dievgaldu (7. – 10. nodaļa); trešais runā par kalpošanu un par to, kā izturēties pret apustuļiem, praviešiem, bīskapiem un diakoniem (11. – 15. nodaļa); un pēdējā sadaļa (16. nodaļa) ir pravietojums par Antikristu un Otro atnākšanu. ”.

Ir tikai viena pilnīga Didache kopija, kas atrasta 1873. gadā un datēta tikai ar 1056. gadu.^rd, 4. sākumā^th Gadsimts iekļauj Didache (apustuļu mācības) savā nekanonisko, viltus darbu sarakstā. (Skat. Historia Ecclesiastica - Baznīcas vēsture. III grāmata, 25). [Vii]

Athanasius (367) un Rufinus (c. 380) uzskaita didache apokrifu vidū. (Rufinus piešķir kuriozu alternatīvo nosaukumu Judicium Petri, “Pētera spriedums”.) To noraida Nikefors (ap 810. gadu), Pseido-Anastasijs un Pseido-Atanāzijs Sinopse un 60 grāmatu kanons. To pieņem apustuliskās konstitūcijas 85. kanons, Jānis no Damaskas un Etiopijas pareizticīgo baznīca.

Secinājums: Apustuļu vai Didache mācības jau 4. sākumā tika uzskatītas par aplamām^th gadsimtā. Ņemot vērā to, ka Didache 9:10 saskan ar rakstiem, kas apskatīti šī raksta sākumā, un tādējādi ir pretrunā ar Didache 7: 2-5, pēc autora domām, Didache 9:10 ir oriģinālteksts, kas plaši citēts Eusebija rakstos agrīnā sākumā 4^th Gadsimts, nevis Mateja 28:19 versija, kāda mums ir šodien.

Būtiski pierādījumi no Eusebiusa rakstiem Pamphili no Cēzarejas (ap 260. gadu līdz mūsu ēras 339. gadam)

Eusebijs bija vēsturnieks un kļuva par Cēzarejas Maritimas bīskapu aptuveni 314. gadā pēc Kristus. Viņš atstāja daudz rakstu un komentāru. Viņa raksti datēti ar 3. gadsimta beigām līdz 4. gadsimta vidum^th Gadsimta AD, gan pirms, gan pēc Nikēzes koncila.

Ko viņš rakstīja par to, kā tika veiktas kristības?

Eusebijs izteica daudzus citātus, īpaši no Mateja 28:19, šādi:

1. Historia Ecclesiastica (Baznīcas vēsture), 3. grāmatas 5. nodaļas 2. nodaļa “Devās pie visām tautām sludināt Evaņģēliju, paļaujoties uz Kristus spēku, kurš viņiem bija sacījis: "Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā."". [Viii]
2. Demonstratio Evangelica (Evaņģēlija pierādījums), 6., 132. nodaļa "Ar vienu vārdu un balsi Viņš sacīja saviem mācekļiem:"Ejiet un dariet visu tautu mācekļus Manā Vārdā, mācot viņiem ievērot visu, ko es jums esmu pavēlējis ”, [[Mat. xxviii. 19.]] un Viņš pievienojās savam Vārdam; ” [Ix]
3. Demonstratio Evangelica (Evaņģēlija pierādījums), 7. nodaļas 4. punkts Bet, kamēr Jēzus mācekļi, visticamāk, vai nu tā teica, vai arī tā domāja, Skolotājs atrisināja viņu grūtības, pievienojot vienu frāzi, sakot, ka viņiem (c) vajadzētu triumfēt. “MANĀ VĀRDĀ.” Jo Viņš viņiem nav licis vienkārši un uz nenoteiktu laiku padarīt par visu tautu mācekļiem, bet ar nepieciešamo papildinājumu "Manā vārdā." Un Viņa Vārda spēks ir tik liels, ka apustulis saka: “Dievs viņam ir devis vārdu, kas ir virs katra vārda, lai Jēzus vārdā visi ceļi noliecās, par lietām debesīs un uz zemes, un lietas zem zemes, ”[[Fil. ii. ]Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā. ” Viņš arī visprecīzāk prognozē nākotni, sakot: “Jo šis evaņģēlijs vispirms ir jāsludina visai pasaulei, par liecību visām tautām.” [[Matt.xxiv.14.]] ”. [X]
4. Demonstratio Evangelica (Evaņģēlija pierādījums), 7. nodaļas 9. punkts "... esmu neatvairāmi spiests meklēt manus soļus un meklēt viņu lietu un atzīties, ka viņiem varēja būt izdevies tikai viņu uzdrīkstēšanās, izmantojot dievišķāku un spēcīgāku spēku nekā cilvēks, kā arī ar Viņa sadarbību. Kas viņiem teica: "Padariet visu tautu mācekļus manā vārdā." Un, to sakot, viņš pievienoja solījumu, kas nodrošinās viņu drosmi un gatavību nodoties Viņa komandu izpildei. Jo Viņš tiem sacīja: „Un lūk! Es esmu ar jums visas dienas, pat līdz pasaules galam. ” [xi]
5. Demonstratio Evangelica (Evaņģēlija pierādījums), 9. grāmatas 11. nodaļas 4. punkts „Un viņš pēc saviem noraidījumiem piesaka savus mācekļus, "Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā."[xii]
6. Teofanija - 4. grāmatas 16. punkts: Tāpēc mūsu Pestītājs pēc augšāmcelšanās sacīja viņiem: "Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā,"".[xiii]
7. Teofanija - 5. grāmatas 17. punkts: „Viņš (Glābējs) sacīja saviem vārdiem un sludināja saviem mācekļiem:Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā, un māciet viņiem visu, ko es jums esmu pavēlējis. ” [xiv]
8. Teofanija - 5. grāmatas 49. punkts: “un ar Viņa palīdzību, kas viņiem sacīja:Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā. ”Un, kad Viņš viņiem to bija teicis, viņš tam pievienoja solījumu, ar kuru viņus vajadzētu tik ļoti iedrošināt, lai viņi varētu viegli atteikties no tā, ko pavēlēja. Jo Viņš tiem sacīja: Lūk, es vienmēr esmu ar jums līdz pasaules galam. Turklāt tiek teikts, ka Viņš ar Dievišķo spēku viņiem elpoja Svēto Garu; (tādējādi) dodot viņiem spēku darīt brīnumus, vienlaikus sakot: "Saņemiet Svēto Garu!" un citā, pavēlot viņiem: "Izdziediniet slimos, iztīriet spitālīgos un izdzeniet Dēmonus: brīvi jūs esat saņēmuši, dodiet brīvi." " [xv]
9. Jesajas komentārs -91 "Bet drīzāk ejiet pie Izraēla nama pazudušajām avīm" un : “Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā". [xvi]
10. Jesajas komentārs - 174. lpp - Tam, kas viņiem to teica “Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā"Pavēlēja viņiem nepavadīt savu dzīvi tā, kā vienmēr bija darījuši ..." [Xvii]
11. Oratorija Konstantīna slavēšanā - 16. nodaļa: 8 “Pēc uzvaras pār nāvi viņš teica vārdu saviem sekotājiem un to izpildīja ar notikumu, sacīdams viņiem: Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā. ” [Xviii]

Saskaņā ar grāmatu Reliģijas un ētikas enciklopēdija, 2. sējums, 380.-381.lpp[Xix] Eusebija rakstos, kuros citēts Mateja 21:28, kopumā ir 19 piemērs, un tie visi vai nu izlaiž visu starp “visām tautām” un “to mācīšanu”, vai arī ir formā “padarīt par visu tautu mācekļiem manā vārdā”. Lielākā daļa no desmit iepriekš neparādītajiem un citētajiem piemēriem ir atrodami viņa komentārā par psalmiem, kurus autors nav spējis iegūt tiešsaistē.[Xx]

Pēdējos viņam piešķirtajos rakstos ir arī 4 piemēri, kas citē Mateja 28:19, kā zināms šodien. Tie ir Sīriešu Theophania, Contra Marcellum, Ecclesiasticus Theologia un Vēstule Baznīcai Cēzarejā. Tomēr ir saprotams, ka, visticamāk, tulkojums sīriešu valodā izmantoja Mateja 28:19 versiju, kuru viņš toreiz zināja (skat. Iepriekš teofānijas citātus), un pārējo rakstu autorība, kas faktiski ir Eusebijs, tiek uzskatīta par ļoti apšaubāmu.

Jāpatur prātā arī tas, ka pat tad, ja šos 3 rakstus patiešām ir uzrakstījis Eusebijs, tie visi pēc Nikajas padomes datuma ir 325. gadā. kad tika pieņemta Trīsvienības doktrīna.

Secinājums: Mateja 28:19 kopija, kuru Eusebijs bija pazīstams, bija “Ejiet un dariet visu tautu mācekļus manā vārdā. ”. Viņam nebija teksta, kāds mums ir šodien.

Izskatot Mateja 28: 19–20

Pēc Mateja grāmatas noslēguma augšāmcēlies Jēzus parādās pārējiem 11 Galilejas mācekļiem. Tur viņš dod viņiem galīgos norādījumus. Konts skan šādi:

„Un Jēzus piegāja un runāja ar viņiem, sacīdams:„ Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. ¹⁹ Ejiet un dariet par mācekļiem visu tautu ļaudis, kristot viņus manā vārdā,[Xxi] ²⁰ iemācot viņiem ievērot visas lietas, ko es jums esmu pavēlējis. Un, skaties! Es esmu ar Tevi visas dienas līdz lietu sistēmas noslēgumam. ””

Šis Mateja fragments ir saskaņā ar visu, ko mēs līdz šim esam izskatījuši šajā rakstā.

Tomēr jūs domājat, ka, lai arī tas lasāms dabiski un kā mēs sagaidām no pārējiem Bībeles stāstiem, šķiet, ka iepriekš sniegtajā lasījumā ir kaut kas atšķirīgs, salīdzinot ar jums pazīstamo (-ajām) Bībeli (-ēm). Ja tā, tad tev būtu taisnība.

Visos 29 tulkojumos angļu valodā, kurus autore apskatīja vietnē Biblehub, šī vieta skan: „Man ir dota visa vara debesīs un uz zemes. ¹⁹ Ejiet un dariet par mācekļiem visu tautu ļaudis, kristot viņus Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, ²⁰ iemācot viņiem ievērot visas lietas, ko es jums esmu pavēlējis. Un, skaties! Es esmu ar Tevi visas dienas līdz lietu sistēmas noslēgumam. ””.

Ir arī svarīgi atzīmēt, ka grieķu vārds “šeit” ir vienskaitlī. Tas palielinātu domu, ka frāze “Tēvs, Dēls un Svētais Gars” ir ievietots, jo, protams, varētu sagaidīt, ka to pirms vārda ievadīs daudzskaitlis “nosaukumās”. Ir arī svarīgi, ka Trinitārieši norāda, ka šis vienskaitlis “vārdā” atbalsta Trīsvienības būtību 3 in 1 un 1 in 3.

Kas varētu izskaidrot atšķirību?

Kā tas notika?

Apustulis Pāvils brīdināja Timoteju par to, kas notiks tuvākajā nākotnē. 2. rakstā Timotejam 4: 3-4 viņš rakstīja: “Jo būs laiks, kad viņi nepacietīs pilnvērtīgu mācīšanu, bet atbilstoši savām vēlmēm viņi ieskauj sevi ar skolotājiem, lai ausis kutinātu. ⁴ Viņi novērsīsies no patiesības klausīšanās un pievērsīs uzmanību viltus stāstiem. ”.

Gnostiskā kristiešu grupa, kas attīstījās 2. sākumā^nd gadsimts ir labs piemērs tam, par ko apustulis Pāvils brīdināja.[xxii]

Problēmas ar Metjū rokrakstu fragmentiem

Vecākie rokraksti, kas satur Mateja 28. pantu, datēti tikai ar 4. gadsimta beigām^th gadsimta atšķirībā no citiem Mateja un citu Bībeles grāmatu fragmentiem. Visās esošajās versijās teksts ir atrodams tradicionālajā formā, kuru mēs lasām. Tomēr ir arī svarīgi zināt, ka abi mūsu rīcībā esošie rokraksti - afrikāņu vecā latīņu un vecā sīriešu versija, kas abi ir vecāki par agrākajiem grieķu rokrakstiem, kas mums ir par Mateja 28. nodaļu (Vaticanus, Aleksandrijas), abi ir šis punkts ”, Mateja pēdējā lappuse vien (satur Mateja 28: 19-20) ir pazudusi, iespējams, jau senatnē iznīcināta. Tas pats par sevi ir aizdomīgs.

Izmaiņas oriģinālajos rokrakstos un sliktajā tulkošanā

Vietām agrāko baznīcas tēvu teksti vēlāk tika mainīti, lai tie atbilstu toreiz valdošajiem doktrinālajiem uzskatiem, vai tulkojumos dažos Svēto Rakstu citātos sākotnējais teksts tika pārskatīts vai aizstāts ar šobrīd zināmo Svēto Rakstu tekstu, nevis sniegts kā tulkojums sākotnējais teksts.

Piemēram: Grāmatā Patristiskie pierādījumi un Jaunās Derības tekstuālā kritika, Brūss Metzgers paziņoja “No trim pierādījumu veidiem, kas tiek izmantoti Jaunās Derības teksta noskaidrošanā, proti, pierādījumi, ko sniedza grieķu rokraksti, agrīnās versijas un Svēto Rakstu citāti, kas saglabāti Baznīcas tēvu rakstos, ir pēdējie, kas saistīti ar vislielākās grūtības un problēmas. Pirmkārt, ir grūtības iegūt pierādījumus ne tikai tāpēc, ka ir jāķemmē ļoti tēvu literārās atliekas, meklējot Jaunās Derības citātus, bet arī tāpēc, ka daudzu citu cilvēku darbi ir apmierinoši. tēvi vēl nav ražoti. Vairāk nekā vienu reizi iepriekšējos gadsimtos citādi labi domājošs redaktors Bībeles citātus, kas ietverti noteiktā patristiskā dokumentā, pielāgoja pašreizējam Jaunās Derības tekstam pretēji dokumenta rokrakstu autoritātei.. Viena no problēmas daļām ir tā, ka tieši tas pats notika pirms drukāšanas izgudrošanas. Īss [no Vestkotas un Horta Bībeles tulkošanas] norādīja: “Ikreiz, kad patristiskā traktāta transkribētājs kopēja citātu, kas atšķīrās no teksta, pie kura viņš bija pieradis, viņam priekšā bija faktiski divi oriģināli, viens bija klāt viņa acīm, otrs - prātā; un, ja atšķirība viņu piemeklēja, maz ticams, ka viņš rakstisko eksemplāru uzskatīs par kļūdainu. ”" ^[xxiii]

Ebreju Mateja evaņģēlijs [xxiv]

Šis ir vecs ebreju teksts Mateja grāmatai, kuras vecākā pašreizējā kopija ir datēta ar četrpadsmito gadsimtu, kur tā atrodama ebreju polemiskajā traktātā ar nosaukumu Pat Bohans - The Touchstone, kura autors ir Šems-Tobs Ben-Īzaks Ben- Šapruts (1380). Izskatās, ka viņa teksta pamats ir daudz vecāks. Viņa teksts atšķiras no saņemtā grieķu teksta ar Mateja 28: 18-20 tekstu šādi:Jēzus tuvojās viņiem un sacīja viņiem: Man ir dota visa vara debesīs un zemē. 19 Ejiet 20 un (māciet) viņiem izpildīt visu, ko esmu jums mūžīgi pavēlējis. ”  Ņemiet vērā, kā šeit trūkst visu, izņemot “Go”, salīdzinot ar 19. pantu, kas mūsdienās ir pazīstams Bībelēs. Visam šim Mateja tekstam nav nekādas saistības ar 14 grieķu tekstiem^th Gadsimts vai jebkurš šodien pazīstams grieķu valodas teksts, tāpēc tas nebija to tulkojums. Tam ir neliela līdzība ar Q, Codex Sinaiticus, veco sīriešu versiju un Toma koptu evaņģēliju, kuriem Šem-Tobam ​​nebija piekļuves, šie teksti senatnē tika zaudēti un atkal tika atklāti pēc 14. gs.^th gadsimtā. Ļoti interesanti, ka nekristietam ebrejam tas 19 reizes ietver dievišķo vārdu, kur mums šodien ir Kyrios (Kungs).[xxv] Varbūt Mateja 28:19 ir līdzīga trūkstošajai sīriešu versijai šajā pantā. Lai gan nav iespējams izmantot šo informāciju un precīzi formulēt Mateja 28:19, tā noteikti attiecas uz diskusiju.

Ignāta raksti (35. – 108. G. Pēc Kristus)

Piemēri tam, kas notika ar rakstiem, ir:

Vēstule filadelfiešiem - Mateja 28:19 trinitārā versija pastāv tikai garās atmiņas tekstā. Tiek saprasts, ka teksts Long recension ir novēlots^thgadsimta paplašināšanās sākotnējā vidējā recesijā, kas tika paplašināta, lai atbalstītu trinitāro viedokli. Šajā sasaistītajā tekstā ir vidējā atziņa, kurai seko garā.[xxvi]

Vēstule filipiešiem - (II nodaļa) Šis teksts tiek pieņemts kā viltus, ti, to nav rakstījis Ignācijs. Skat https://en.wikipedia.org/wiki/Ignatius_of_Antioch . Turklāt, lai arī šis viltus teksts skan, “Tāpēc arī Tas Kungs, sūtot apustuļus, lai viņi kļūtu par visu tautu mācekļiem, pavēlēja viņiem” kristīt Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā ”.[xxvii]

Vēstules filipiešiem oriģinālteksts grieķu valodā šajā vietā šeit ir “kristīt sava Kristus vārdā ”. Mūsdienu tulkotāji oriģinālo grieķu valodas atveidojumu tekstā ir aizstājuši ar mūsdienās pazīstamo Mateja 28:19 trinitāro tekstu.

Citāti no pazīstamiem zinātniekiem

Pīka komentārs par Bībeli, 1929. gads, 723. lpp

Attiecībā uz pašreizējo Mateja 28:19 lasījumu tajā teikts:Pirmo dienu Baznīca neievēroja šo pavēli visā pasaulē, pat ja to zināja. Komanda kristīties trīskārtīgā nosaukumā ir novēlota doktrīnas paplašināšana. Vārdu “kristīšana… gars” vietā mums droši vien vajadzētu lasīt “manā vārdā, ti, (pagriezt nācijas) uz kristietību vai “Manā vārdā" … ”().”[xxviii]

Džeimss Mofts - Vēsturiskā Jaunā Derība (1901), kas teikts 648. lpp. (681 tiešsaistes pdf)

Šeit Bībeles tulks Džeimss Mofets attiecībā uz Mateja 28:19 trinitārā formulējuma versiju teica:Kristības formulas izmantošana pieder laikmetam, kas seko apustuļiem, kuri Jēzus vārdā izmantoja vienkāršo kristības frāzi. Ja šī frāze būtu pastāvējusi un lietota, ir neticami, ka kaut kādām tās pēdām nevajadzēja izdzīvot; kur agrākā atsauce uz to, ārpus šīs vietas, atrodas Klemā. Rom. un Didache (Džastins moceklis, Apol. i 61). ”[xxix]

Ir daudzi citi zinātnieki, kuri raksta līdzīgi formulētus komentārus ar tādu pašu secinājumu, kas šeit tiek izlaisti īsuma dēļ.[xxx]

Secinājumi

• Pārliecinoši Svētie Raksti liecina, ka agrīnie kristieši tika kristīti Jēzus vārdā, un nekas cits.
• Ir Nē dokumentēta ticama pašreizējās trīsvienības kristīšanas formulas parādīšanās pirms otrā gadsimta vidū un pat tad, nevis kā Mateja 28:19 citātu. Jebkurš šāds gadījums dokumentos, kas klasificēti kā agrīnās baznīcas tēvu raksti, ir apšaubāmas izcelsmes un (vēlāk) datētos dokumentos.
• Vismaz apmēram Nikēžas pirmās koncila laikā 325. gadā mūsu ēras Mateja 28:19 pieejamajā versijā bija tikai vārdi "Manā vārdā" kā plaši citē Eusebijs.
• Tāpēc, lai arī to nav iespējams pierādīt bez šaubām, ļoti iespējams, ka tas notika tikai 4. vēlīnā^th Gadsimts, kad Mateja 28:19 fragments tika labots, lai tas atbilstu tajā laikā valdošajai Trīsvienības mācībai. Šis laika posms un vēlāk, visticamāk, ir arī laiks, kad daži agrākie kristiešu raksti tika mainīti, lai tie atbilstu Mateja 28:19 jaunajam tekstam.

 

Tāpēc Mateja 28:19 jālasa šādi:

„Un Jēzus piegāja un runāja ar viņiem, sacīdams:„ Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. ¹⁹ Ejiet un dariet par mācekļiem visu tautu ļaudis, kristot viņus manā vārdā,[xxxi] ²⁰ iemācot viņiem ievērot visas lietas, ko es jums esmu pavēlējis. Un, skaties! Es esmu ar Tevi visas dienas līdz lietu sistēmas noslēgumam. ””.

turpinājums sekos …

 

3. daļā mēs izskatīsim jautājumus, kurus šie secinājumi izvirza par organizācijas attieksmi un tās viedokli par kristību gadu gaitā.

 

 

[I] https://www.ccel.org/ccel/s/schaff/anf01/cache/anf01.pdf

[Ii] https://ccel.org/ccel/justin_martyr/first_apology/anf01.viii.ii.Lxi.html

[Iii] https://www.ccel.org/ccel/schaff/anf05.vii.iv.ii.html

[IV] https://onlinechristianlibrary.com/wp-content/uploads/2019/05/didache.pdf

[V] “Starp noraidītajiem rakstiem jārēķinās arī ar Pāvila darbiem, tā saukto Ganu un Pētera Apokalipsi, kā arī tiem līdzās esošo Barnabas vēstuli, un tā sauktās Apustuļu mācības; un bez tā, kā jau teicu, Jāņa apokalipse, ja tā šķiet pareiza, kuru daži, kā jau teicu, noraida, bet kurus citi klasificē ar pieņemtajām grāmatām. ”

https://www.documentacatholicaomnia.eu/03d/0265-0339,_Eusebius_Caesariensis,_Historia_ecclesiastica_%5bSchaff%5d,_EN.pdf 275. lpp. Grāmatas lappuses numurs

[VI] https://en.wikipedia.org/wiki/Didache

[Vii] “Starp noraidītajiem rakstiem jārēķinās arī ar Pāvila darbiem, tā saukto Ganu un Pētera Apokalipsi, kā arī tiem līdzās esošo Barnabas vēstuli, un tā sauktās Apustuļu mācības; un bez tā, kā jau teicu, Jāņa apokalipse, ja tā šķiet pareiza, kuru daži, kā jau teicu, noraida, bet kurus citi klasificē ar pieņemtajām grāmatām. ”

https://www.documentacatholicaomnia.eu/03d/0265-0339,_Eusebius_Caesariensis,_Historia_ecclesiastica_%5bSchaff%5d,_EN.pdf 275. lpp. Grāmatas lappuses numurs

[Viii] https://www.newadvent.org/fathers/250103.htm

[Ix] http://www.tertullian.org/fathers/eusebius_de_05_book3.htm

[X] http://www.tertullian.org/fathers/eusebius_de_05_book3.htm

[xi] http://www.tertullian.org/fathers/eusebius_de_05_book3.htm

[xii] http://www.tertullian.org/fathers/eusebius_de_11_book9.htm

[xiii] http://www.tertullian.org/fathers/eusebius_theophania_05book4.htm

[xiv] http://www.tertullian.org/fathers/eusebius_theophania_05book5.htm

[xv] http://www.tertullian.org/fathers/eusebius_theophania_05book5.htm

[xvi] https://books.google.ca/books?id=R7Q_DwAAQBAJ&printsec=frontcover&source=gbs_ge_summary_r&hl=en&pli=1&authuser=1#v=snippet&q=%22in%20my%20name%22&f=false

[Xvii] https://books.google.ca/books?id=R7Q_DwAAQBAJ&printsec=frontcover&source=gbs_ge_summary_r&hl=en&pli=1&authuser=1#v=snippet&q=%22in%20my%20name%22&f=false

[Xviii] https://www.newadvent.org/fathers/2504.htm

[Xix] https://ia902906.us.archive.org/22/items/encyclopediaofreligionandethicsvolume02artbunjameshastings_709_K/Encyclopedia%20of%20Religion%20and%20Ethics%20Volume%2002%20Art-Bun%20%20James%20Hastings%20.pdf  Ritiniet aptuveni 40% no visas grāmatas uz leju līdz virsrakstam “Kristība (agrīnā kristiete)”

[Xx] https://www.earlychristiancommentary.com/eusebius-texts/ Satur Baznīcas vēsturi, hroniku, Contra Hieroclem, Demonstratio Evangelica, Theophania un vairākus citus mazākus tekstus.

[Xxi] Vai arī “Jēzus Kristus vārdā”

[xxii] https://en.wikipedia.org/wiki/Gnosticism

[xxiii] Metzger, B. (1972). Patristiskie pierādījumi un Jaunās Derības tekstuālā kritika. Jaunās Derības studijas, 18(4), 379-400. doi:10.1017/S0028688500023705

https://www.cambridge.org/core/journals/new-testament-studies/article/patristic-evidence-and-the-textual-criticism-of-the-new-testament/D91AD9F7611FB099B9C77EF199798BC3

[xxiv] https://www.academia.edu/32013676/Hebrew_Gospel_of_MATTHEW_by_George_Howard_Part_One_pdf?auto=download

[xxv] https://archive.org/details/Hebrew.Gospel.of.MatthewEvenBohanIbn.ShaprutHoward.1987

[xxvi] https://www.ccel.org/ccel/schaff/anf01.v.vi.ix.html

[xxvii] https://www.ccel.org/ccel/schaff/anf01.v.xvii.ii.html

[xxviii] https://archive.org/details/commentaryonbibl00peak/page/722/mode/2up

[xxix] https://www.scribd.com/document/94120889/James-Moffat-1901-The-Historical-New-Testament

[xxx] Pieejams pēc autora pieprasījuma.

[xxxi] Vai arī “Jēzus Kristus vārdā”