Kad biju Jehovas liecinieks, es sludināju no durvīm līdz durvīm. Daudzos gadījumos es sastapos ar evaņģēlistiem, kuri mani izaicināja ar jautājumu: “Vai tu esi dzimis no jauna?” Tagad, lai būtu godīgi, kā liecinieks es patiešām nesapratu, ko nozīmē piedzimt no jauna. Lai būtu vienlīdz taisnīgi, es nedomāju, ka arī evaņģēlisti, ar kuriem es runāju, to saprata. Redzi, man radās izteikts iespaids, ka viņi uzskatīja, ka viss, kas jāglābj, ir pieņemt Jēzu Kristu kā savu glābēju, piedzimt no jauna un voila, tev iet labi. Savā ziņā viņi neatšķīrās no Jehovas lieciniekiem, kuri uzskata, ka viss, kas jādara, lai tiktu izglābts, ir palikt organizācijas biedrs, iet uz sapulcēm un ik mēnesi iesniegt kalpošanas laika pārskatu. Būtu tik jauki, ja pestīšana būtu tik vienkārša, bet tā nav.

Nepārprotiet mani. Es nemazinu to, cik svarīgi ir piedzimt no jauna. Tas ir ļoti svarīgi. Patiesībā tas ir tik svarīgi, ka mums tas jāpanāk pareizi. Nesen mani kritizēja par to, ka uz Kunga vakara maltīti aicināju tikai kristītus kristiešus. Daži cilvēki domāja, ka esmu elitārs. Viņiem es saku: “Atvainojiet, bet es nepieņemu noteikumus, Jēzus to dara”. Viens no viņa noteikumiem ir tāds, ka jums ir jāpiedzimst no jauna. Tas viss atklājās, kad farizejs, vārdā ebreju valdnieks Nikodēms, ieradās lūgt Jēzu par pestīšanu. Jēzus viņam pateica kaut ko tādu, kas viņu mulsināja. Jēzus teica: "Patiesi, patiesi, es jums saku, neviens nevar redzēt Dieva valstību, ja vien viņš nav piedzimis no jauna." (Jāņa 3: 3 BSB)

Nikodēms to sajauca un jautāja: “Kā cilvēks var piedzimt, būdams vecs? … Vai viņš var ienākt mātes dzemdē otrreiz, lai piedzimtu? ” (Jāņa 3: 4 BSB)

Šķiet, ka nabadzīgais Nikodēms cieta no tās slimības, kuru šodien Bībeles diskusijās redzam pārāk bieži: hiperliterālisms.

Jēzus divreiz lieto frāzi: “piedzimis no jauna”, vienreiz trešajā pantā un atkal septītajā pantā, kuru mēs pēc brīža lasīsim. Grieķu valodā Jēzus saka: ģenētiski (ghen-nah'-o) pēc tam (an'-o-then), ko praktiski katra Bībeles versija padara par “no jauna piedzimušu”, bet tas, ko šie vārdi nozīmē burtiski, ir “dzimis no augšas” vai “dzimis no debesīm”.

Ko nozīmē mūsu Kungs? Viņš Nikodēmam paskaidro:

Patiesi, patiesi, es jums saku, neviens nevar iekļūt Dieva valstībā, ja vien viņš nav dzimis no ūdens un Gara. Miesa dzimusi no miesas, bet gars - no Gara. Nebrīnieties, ka es teicu: "Jums jādzimst no jauna." Vējš pūš, kur vēlas. Jūs dzirdat tās skaņu, bet nezināt, no kurienes tā nāk vai kurp tā dodas. Tā tas ir ar visiem, kas dzimuši no Gara. ” (Jāņa 3: 5—8 BSB)

Tātad piedzimt no jauna vai piedzimt no augšas nozīmē būt “dzimušam no Gara”. Protams, mēs visi esam dzimuši no miesas. Mēs visi esam cēlušies no viena vīrieša. Bībele mums saka: “Tāpēc, tāpat kā grēks ienāca pasaulē caur vienu cilvēku, un nāve ar grēku, tāpat arī nāve tika nodota visiem cilvēkiem, jo ​​visi grēkoja.” (Romiešiem 5:12 BSB)

Īsāk sakot, mēs mirstam, jo ​​esam mantojuši grēku. Būtībā mēs esam mantojuši nāvi no sava priekšteča Ādama. Ja mums būtu cits tēvs, mums būtu cits mantojums. Kad Jēzus atnāca, viņš ļāva mums tikt Dieva adoptētiem, mainīt savu tēvu, lai mantotu dzīvi.

"Bet tik daudz, cik Viņu pieņēma, Viņš viņiem deva pilnvaras būt Dieva bērniem - tiem, kas tic Viņa vārdam, bērniem, kas nav dzimuši no asinīm, ne no cilvēka vēlmēm vai gribas, bet no Dieva." (Jāņa 1:12, 13 BSB)

Tas runā par jaunu dzimšanu. Tās ir Jēzus Kristus asinis, kas ļauj mums piedzimt no Dieva. Kā Dieva bērni mēs mantojam mūžīgo dzīvi no sava tēva. Bet mēs arī esam dzimuši no gara, jo tieši Svētais Gars ir tas, ko Jehova izlej pār Dieva bērniem, lai viņus svaidītu, pieņemtu par saviem bērniem.

Lai skaidrāk izprastu šo mantojumu kā Dieva bērnus, lasīsim Efeziešiem 1: 13,14.

Un arī jūs, pagāni, pēc patiesības Vēstījuma uzklausīšanas jūsu pestīšanas Labā Vēsts - ticot Viņam - tika apzīmogota ar apsolīto Svēto Garu; ka Gars ir mūsu mantojuma ķīla un priekšgarša, gaidot tā pilnīgu izpirkšanu - mantojumu, kuru Viņš ir iegādājies, lai būtu īpaši Viņa gods savas godības paaugstināšanai. (Efeziešiem 1:13, 14 Veimuta Jaunā Derība)

Bet, ja domājam, ka tas ir viss, kas mums jādara, lai tiktu izglābti, mēs sevi maldinām. Tas būtu tas pats, kas teikt, ka viss, kas jādara, lai tiktu izglābts, ir kristīties Jēzus Kristus vārdā. Kristība ir simboliska atdzimšanai. Jūs nolaižaties ūdenī un tad, iznākot no tā, jūs simboliski atdzimstat. Bet tas neapstājas ar to.

Jānis Kristītājs to bija teicis par to.

“Es jūs kristīju ar ūdeni, bet es esmu vēl varenāks nekā es nākšu, kura sandales siksnas es neesmu cienīgs atsaistīt. Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni. ” (Lūkas 3:16)

Jēzus tika kristīts ūdenī, un Svētais Gars nolaidās pār viņu. Kad viņa mācekļi kristījās, viņi saņēma arī Svēto Garu. Tātad, lai piedzimtu no jauna vai piedzimtu no augšas, ir jābūt kristītam, lai saņemtu Svēto Garu. Bet kas tas ir par kristību ar uguni? Jānis turpina: “Viņa dakša ir rokā, lai notīrītu kulšanas grīdu un savāktu kviešus savā šķūnī; bet Viņš sadedzinās pelavas ar neredzamu uguni. ” (Lūkas 3:17 BSB)

Tas mums atgādinās līdzību par kviešiem un nezālēm. Gan kvieši, gan nezāles aug kopā no dīgšanas brīža, un līdz ražas novākšanai tos ir grūti atšķirt. Tad nezāles sadedzinās ugunī, kamēr kvieši tiks glabāti Tā Kunga noliktavā. Tas parāda, ka daudzi cilvēki, kuri domā, ka ir dzimuši no jauna, būs šokā, kad mācīsies citādi. Jēzus mūs brīdina, ka: “Visi, kas Man saka:“ Kungs, Kungs, ”neieies debesu valstībā, bet tikai tas, kurš izpilda mana Tēva gribu debesīs. Daudzi tajā dienā man sacīs: "Kungs, Kungs, vai mēs nepravietojām tavā vārdā un tavā vārdā dzinām dēmonus un darījām daudz brīnumu?"

Tad es viņiem skaidri pateikšu: "Es tevi nekad nepazinu; atkāpieties no manis, jūs, nelikumības darbinieki! ”” (Mateja 7: 21—23, BSB)

Vēl viens veids, kā to izteikt, ir šāds: Dzimšana no augšas ir nepārtraukts process. Mūsu pirmdzimtības tiesības ir debesīs, taču to var atsaukt jebkurā laikā, ja mēs rīkojamies tādā veidā, kas pretojas adopcijas garam.

Apustulis Jānis ir tas, kurš fiksē tikšanos ar Nikodēmu un ievieš jēdzienu piedzimt no Dieva vai kā tulkotāji mēdz to atveidot “no jauna piedzimuši”. Džons savās vēstulēs kļūst precīzāks.

“Ikviens dzimis no Dieva atsakās praktizēt grēku, jo Dieva sēkla paliek viņā; viņš nevar turpināt grēkot, jo ir dzimis no Dieva. Ar to Dieva bērni tiek nošķirti no velna bērniem: Ikviens, kurš nepilda taisnību, nav no Dieva, tāpat nav arī tāds, kurš nemīl savu brāli. ” (1. Jāņa 3: 9, 10 BSB)

Kad mēs esam dzimuši no Dieva, vai ģenētiski (ghen-nah'-o) pēc tam (an'-o-then) - “dzimuši no augšas” vai “dzimuši no debesīm”, “dzimuši no jauna”, mēs pēkšņi nekļūstam bez grēka. Džons to nenorāda. Dzimšana no Dieva nozīmē, ka mēs atsakāmies no grēka. Tā vietā mēs praktizējam taisnību. Ievērojiet, kā taisnības prakse ir saistīta ar mūsu brāļu mīlestību. Ja mēs nemīlam savus brāļus, mēs nevaram būt taisnīgi. Ja mēs neesam taisnīgi, mēs neesam dzimuši no Dieva. Jānis to skaidri pasaka, sakot: "Ikviens, kurš ienīst brāli vai māsu, ir slepkava, un jūs zināt, ka nevienā slepkavā nav mūžīgās dzīves." (1. Jāņa 3:15 NIV).

Neesi līdzīgs Kainam, kurš piederēja ļaunajam un noslepkavoja savu brāli. Un kāpēc Kains viņu nogalināja? Jo viņa paša darbi bija ļauni, bet viņa brāļa - taisnīgi. ” (1. Jāņa 3:12 NIV).

Maniem bijušajiem kolēģiem Jehovas liecinieku organizācijā šie vārdi būtu rūpīgi jāapsver. Cik gatavi viņi kādam izvairīties - ienīst viņus - vienkārši tāpēc, ka šī persona nolemj iestāties par patiesību un atmaskot viltus mācības un rupju liekulību, ko rada Vadošā padome un tās baznīcas autoritātes struktūra.

Ja mēs vēlamies piedzimt no debesīm, mums jāsaprot mīlestības būtiskā nozīme, kā Jānis uzsver šajā nākamajā fragmentā:

Mīļie, mīlēsim viens otru, jo mīlestība nāk no Dieva. Visi, kas mīl, ir dzimuši no Dieva un pazīst Dievu. Kas nemīl, tas nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība. ” (1. Jāņa 4: 7, 8. BSB)

Ja mēs mīlam, tad mēs pazīsim Dievu un piedzimsim no viņa. Ja mēs nemīlam, tad nepazīstam Dievu un nevaram piedzimt no viņa. Jānis turpina pamatot:

Visi, kas tic, ka Jēzus ir Kristus, ir dzimuši no Dieva, un visi, kas mīl Tēvu, mīl arī tos, kas dzimuši no Viņa. No tā mēs zinām, ka mēs mīlam Dieva bērnus: kad mēs mīlam Dievu un ievērojam Viņa baušļus. Jo tā ir Dieva mīlestība, ka mēs pildām Viņa baušļus. Un Viņa baušļi nav apgrūtinoši, jo visi, kas dzimuši no Dieva, uzvar pasauli. Un šī ir uzvara, kas ir uzvarējusi pasauli: mūsu ticība. ” (1. Jāņa 5: 1—4 BSB)

Problēma, ko es redzu, ir tā, ka bieži vien cilvēki, kas runā par piedzimšanu no jauna, to izmanto kā taisnības zīmi. Mēs to darījām kā Jehovas liecinieki, lai gan mums tas nebija „piedzimis no jauna”, bet gan „patiesībā”. Mēs teiktu tādas lietas kā: "Es esmu patiesībā", vai mēs kādam jautātu: "Cik ilgi tu esi bijis patiesībā?" Tas ir līdzīgs tam, ko dzirdu no kristiešiem, kas dzimuši no jauna. “Esmu dzimis no jauna” vai “Kad tu esi dzimis no jauna?” Saistīts paziņojums ietver “Jēzus atrašanu”. "Kad jūs atradāt Jēzu?" Daudzu evaņģēlistu prātā Jēzus atrašana un piedzimšana no jauna ir aptuveni sinonīmi.

Frāzes “piedzimis no jauna” nepatikšanas ir tādas, ka tas liek domāt par vienreizēju notikumu. "Tādā un tādā datumā es tiku kristīts un piedzimis no jauna."

Gaisa spēkos ir termins ar nosaukumu “Uguns un aizmirst”. Tas attiecas uz munīciju, piemēram, raķetēm, kuras ir pašpietiekamas. Pilots nofiksējas pie mērķa, nospiež pogu un palaiž raķeti. Pēc tam viņš var aizlidot, zinot, ka raķete pati virzīsies uz mērķi. Atdzimšana nav uguns un aizmiršanas darbība. Dzimšana no Dieva ir nepārtraukts process. Mums ir nepārtraukti jāpilda Dieva baušļi. Mums pastāvīgi jāparāda mīlestība pret Dieva bērniem, mūsu ticībā esošajiem brāļiem un māsām. Mums ar savu ticību ir nepārtraukti jāpārvar pasaule.

Dzimt no Dieva vai piedzimt no jauna nav vienreizējs notikums, bet gan apņemšanās visu mūžu. Mēs esam dzimuši no Dieva un dzimuši no gara tikai tad, ja Dieva gars turpina plūst mūsos un caur mums rada mīlestības un paklausības aktus. Ja šī plūsma samazināsies, to aizstās miesas gars, un mēs varam zaudēt savu grūti iegūto pirmdzimtību. Kāda būtu traģēdija, tomēr, ja mēs neesam piesardzīgi, tā var paslīdēt no mums prom, pat nezinot to.

Atcerieties, ka tie, kas tiesas dienā skrien pie Jēzus, saucot “Kungs, Kungs,…”, dara to, uzskatot, ka ir darījuši lielus darbus viņa vārdā, tomēr viņš noliedz, ka viņus pazīst.

Tātad, kā jūs varat pārbaudīt, vai jūsu kā Dieva dzimušā statuss joprojām ir neskarts? Raugieties sevī un mīlestības un žēlsirdības darbos. Frāzē: Ja jūs nemīlat savus brāļus vai māsas, tad jūs neesat piedzimis no jauna, jūs neesat dzimis no Dieva.

Paldies, ka skatījāties, un par atbalstu.

Meleti Vivlons

Meleti Vivlona raksti.
    30
    0
    Patīk jūsu domas, lūdzu, komentējiet.x