Komanda kristīt un mācīt

[šī raksta autors ir Alekss Rovers]

Jēzus pavēle ​​bija vienkārša:

Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā, mācot ievērot visu, ko Es jums esmu pavēlējis. un, lūk, es esmu ar jums vienmēr, līdz laikmeta beigām. – Mat 28:16-20

Ja Jēzus uzdevums attiecas uz mums kā indivīdiem, tad mums ir pienākums gan mācīt, gan kristīt. Ja tas attiecas uz Baznīcu kā ķermeni, tad mēs varam darīt vai nu tik ilgi, kamēr tā ir vienotībā ar Baznīcu.
Praktiski runājot, mēs varētu jautāt: “Pamatojoties uz šo pavēli, ja mana meita pienāktu pie manis un izteiktu vēlmi kristīties, vai es varētu viņu kristīt pati?”[I] Turklāt, vai man ir personīga pavēle ​​mācīt?
Ja es būtu baptists, atbilde uz pirmo jautājumu parasti būtu “nē”. Stīvens M. Jangs, baptistu misionārs, kurš dzīvo Brazīlijā, rakstīja emuārā par pieredzi, kad viens students bija novedis otru pie ticības Jēzum un pēc tam viņu kristīja strūklakā. Kā viņš izteicās; “Šīs izlocītās spalvas visur”[Ii]. Lieliskas debates starp Deivu Milleru un Robinu Fosteru ar nosaukumu “Vai Baznīcas uzraudzība ir būtiska kristīšanai?” pēta plusus un mīnusus. Izpētiet arī atspēkojumus pēc Veicināt un Dzirnavnieks.
Ja es būtu katolis, atbilde uz pirmo jautājumu var jūs pārsteigt (Padoms: lai gan tas ir retāk, tas ir jā). Faktiski katoļu baznīca atzīst visas kristības, kurās tiek izmantots ūdens un kurās kristītie tika kristīti Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.[Iii]
Mana sākotnējā pozīcija un arguments ir tāds, ka jūs nevarat nošķirt komisiju mācīt no komisijas kristīt. Vai nu abas komisijas attiecas uz Baznīcu, vai arī tās abas attiecas uz "visiem Baznīcas locekļiem".

 Konfesionālās šķelšanās Kristus Miesā.

Māceklis ir personisks sekotājs; piekritējs; skolotājas audzēknis. Mācekļi tiek gatavoti katru dienu visā pasaulē. Bet kur ir skolēns, tur ir arī skolotājs. Kristus teica, ka mums ir jāmāca saviem studentiem viss, ko viņš mums ir pavēlējis — viņa baušļi, nevis mūsējie.
Kad Kristus baušļi kļuva aromatizēti ar cilvēku pavēlēm, draudzē sāka veidoties šķelšanās. To ilustrē kristīgā konfesija, kas nepieņem Jehovas liecinieka kristību, un otrādi.
Pārfrāzējot Pāvila vārdus: “Es aicinu jūs, brāļi un māsas, mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, vienoties, lai izbeigtu šķelšanos, un lai jūs vienotu viens un tas pats prāts un mērķis. Jo es esmu pamanījis, ka starp jums ir strīdi.

Tagad es domāju to, ka katrs no jums saka: "Es esmu Jehovas liecinieks" vai "Es esmu baptists", vai "Es esmu ar Meleti", vai "Es esmu ar Kristu". Vai Kristus ir sadalīts? Vadošā padome nebija jūsu dēļ krustā sista, vai tomēr? Vai arī jūs tiešām tikāt kristīts organizācijas vārdā?
(Salīdzināt 1 Co 1:10-17)

Kristība kopā ar baptistu vai Jehovas liecinieku iestādi vai citu konfesionālu iestādi ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem! Ņemiet vērā, ka izteicienu “Es esmu ar Kristu” Pāvils ir uzskaitījis kopā ar citiem. Mēs pat redzam konfesijas, kas sevi dēvē par “Kristus baznīcu” un pieprasa kristību saistībā ar savu konfesiju, vienlaikus noraidot citas konfesijas, kuras arī sauc par “Kristus baznīcu”. Tikai viens piemērs ir Iglesia Ni Cristo — reliģija, kas ir šausmīgi līdzīga Jehovas lieciniekiem un uzskata, ka viņi ir vienīgā patiesā Baznīcas struktūra. (Mateja 24:49).
Kā tik bieži ir parādīti raksti par Beroean Pickets, Kristus ir tas, kurš tiesā savu Baznīcu. Tas nav atkarīgs no mums. Pārsteidzoši, Jehovas liecinieki ir atzinuši šo prasību! Tāpēc Jehovas liecinieki māca, ka Kristus pārbaudīja un apstiprināja organizāciju 1919. gadā. Lai gan viņi vēlas, lai mēs pieņemtu viņu vārdus, daudz rakstu šajā emuārā un citi ir parādījuši pašapmānu.
Tātad, ja mēs kristīsim, tad kristīsim Tēva vārdā, Dēla vārdā un Svētā Gara vārdā.
Un, ja mēs mācām, tad mācīsim visu, ko Kristus ir pavēlējis, lai mēs pagodinātu viņu, nevis savu reliģisko organizāciju.

Vai man ir atļauts kristīt?

Iepriekš rakstā es ierosināju, ka attiecībā uz uzdevumu mēs nevaram nodalīt mācību no kristīšanas. Vai nu viņi abi ir uzticēti Baznīcai, vai arī tie abi ir uzticēti katram atsevišķam Baznīcas loceklim.
Tālāk es ierosināšu gan mācīšanu, gan kristīšanu uzticēt Baznīcai. Iemeslu, kāpēc es domāju, ka tas tā ir, var atrast Pāvila teiktajā:

"Es pateicos Dievam, ka es nevienu no jums nekristīju, izņemot Krispu un Gaju [..] Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet sludināt evaņģēliju” – 1. Kor 1: 14-17

Ja katram atsevišķam Baznīcas loceklim pastāvētu pienākums sludināt un arī kristīt, tad kā gan Pāvils varēja apgalvot, ka Kristus viņu nav sūtījis kristīt?
Mēs varam arī novērot, ka, lai gan Pāvils nebija uzdots kristīt, viņš kristīja Krispu un Gaju. Tas norāda, ka, lai gan mums var nebūt konkrēta individuāla uzdevuma sludināt un kristīt, patiesībā mums ir “atļauts” darīt, jo tas saskan ar Dieva nodomu, lai visi dzirdētu labo vēsti un nāktu pie Kristus.
Kurš tad ir uzdots kristīt, sludināt vai mācīt? Ievērojiet šādu Rakstu vietu:

“Tā Kristū mēs, kaut arī daudzi, veidojam vienu miesu, un katrs loceklis pieder visiem pārējiem. Mums ir dažādas dāvanas, saskaņā ar žēlastību, kas dota katram no mums. Ja tava dāvana ir pravietošana, tad pravieto saskaņā ar savu ticību; ja tā ir pasniegšana, tad pasniedz; ja tā ir mācīšana, tad māci; ja tā ir iedrošināšana, tad iedrošiniet; ja tā ir došana, tad dod dāsni; ja tas ir vadīt, dariet to cītīgi; ja vēlaties izrādīt žēlastību, dariet to jautri. – Romiešiem 12:5-8

Kāda bija Pāvila dāvana? Tā bija mācīšana un evaņģelizācija. Pāvilam nebija ekskluzīvu tiesību uz šīm dāvanām. Tāpat nevienam ķermeņa loceklim vai “nelielai svaidīto grupai” nav ekskluzīvu tiesību uz iedrošinājumu. Kristības ir uzdevums visai Baznīcas ķermenim. Tātad ikviens Baznīcas loceklis var kristīt, ja vien viņš vai viņa nekristī savā vārdā.
Citiem vārdiem sakot, es varētu kristīt savu meitu, un kristības varētu būt derīgas. Bet es varētu arī izvēlēties, lai kāds cits nobriedis Kristus miesas loceklis veiktu kristību. Kristības mērķis ir dot māceklim iespēju caur Kristu iegūt žēlastību un mieru, nevis vilkt tos sev līdzi. Bet pat tad, ja mēs nekad neesam kristījuši kādu citu, mēs nepaklausījām Kristum, ja darījām savu daļu, ziedojot savas dāvanas.

Vai es personīgi esmu pakļauts mācīšanai?

Tā kā esmu ieņēmis nostāju, ka uzdevums ir Baznīcai, nevis indivīdam, kam tad Baznīcā ir jāmāca? Romiešiem 12:5-8 norādīja, ka dažiem no mums ir mācīšanas dāvana, bet citiem - pravietošanas dāvana. Tas, ka šīs lietas ir Kristus dāvana, ir skaidrs arī no efeziešiem:

“Tas bija viņš pats, kurš dažus iedeva par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem un vēl citus par mācītājiem un skolotājiem.” – Efeziešiem 4:11

Bet kādam nolūkam? Būt par kalpotājiem Kristus Miesā. Mēs visi esam pakļauti ministru pavēlei. Tas nozīmē “pieskatīt kāda cilvēka vajadzības”.

"[Viņa dāvanas bija], lai sagatavotu svētos kalpošanas darbam, lai celtu Kristus miesu." – Efeziešiem 4:12

Atkarībā no dāvanas, ko esat saņēmis kā evaņģēlists, mācītājs vai skolotājs, labdarība utt. Baznīcai kā ķermenim ir pavēle ​​mācīt. Draudzes locekļiem atsevišķi ir pavēlēts būt par kalpotājiem atbilstoši savai dāvanai.
Mums ir jātic, ka mūsu galva, Kristus, pārvalda savu ķermeni un caur Svēto Garu vada locekļus, kas ir Viņa pakļautībā, lai īstenotu miesas mērķi.
Līdz 2013. gadam Jehovas liecinieku organizācija uzskatīja, ka visi svaidītie ir daļa no Uzticīgā verga un tādējādi varēja piedalīties mācīšanas dāvanā. Tomēr praksē mācīšana kļuva par mācību komitejas ekskluzīvu privilēģiju vienotības labad. Atrodoties svaidīto Vadošās padomes locekļu vadībā, antitipiskie “Nethinim” – Vadošās padomes nesvaidītie palīgi[IV] – nesaņēma iestiprināšanas sakramentu. Jājautā: kā viņiem var būt Gara dāvana vai vadība, ja viņi it kā nemaz nav daļa no Kristus Miesas?
Ko darīt, ja jums šķiet, ka neesat saņēmis evaņģelizācijas dāvanu vai citas dāvanas? Ievērojiet šādu Rakstu vietu:

“Tiesieties pēc mīlestības, tomēr nopietni alkst garīgās dāvanas, jo īpaši, lai jūs varētu pravietot." – 1 Co 14: 1

Tādējādi kristiešu attieksme pret evaņģelizāciju, mācīšanu vai kristībām nav pašapmierinātība vai zīmes gaidīšana. Mēs katrs paužam savu mīlestību ar mums dāvātām dāvanām, un mēs vēlamies pēc šīm garīgajām dāvanām, jo ​​tās paver mūsos vairāk veidu, kā izteikt savu mīlestību pret līdzcilvēkiem.
Uz jautājumu zem šī apakšvirsraksta tādējādi katrs varam atbildēt tikai paši (sal. Mat 25:14-30). Kā tu izmanto meistara uzticētos talantus?

secinājumi

No šī raksta ir skaidrs, ka neviena reliģiska organizācija vai cilvēks nevar liegt Kristus Miesas locekļiem kristīt citus.
Šķiet, ka mēs neesam pavēlēti mācīt un kristīt atsevišķi, bet ka pavēle ​​attiecas uz visu Kristus Miesu. Tā vietā atsevišķiem locekļiem ir personīgi pavēlēts būt par kalpotājiem atbilstoši viņu dāvanām. Viņi arī ir mudināja tiekties pēc mīlestības un dedzīgi tiekties pēc garīgām dāvanām.
Mācīšana nav tas pats, kas sludināt. Mūsu kalpošana varētu būt žēlsirdības darbi saskaņā ar mūsu dāvanu. Ar šo mīlestības izpausmi mēs varam kādu uzvarēt Kristum, tādējādi efektīvi sludinot bez mācīšanas.
Varbūt kāds cits miesā ir vairāk kvalificēts kā skolotājs ar gara dāvanu un var palīdzēt cilvēkam attīstīties, pat ja kāds cits Kristus Miesas loceklis varētu kristīt.

"Jo tāpat kā katram no mums ir viena miesa ar daudziem locekļiem, un šiem locekļiem nav vienādas funkcijas." (Ro 12:4)

Vai kāds būtu jāatzīst par neaktīvu, ja viņš vai viņa nebūtu izgājis sludināt, bet tā vietā pavadījis 70 stundas mēnesī, rūpējoties par veciem brāļiem un māsām draudzē, brīvprātīgi darbojoties atraitņu un bāreņu centrā un rūpējoties par jūsu ģimenes vajadzībām?

"Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu, kā es jūs esmu mīlējis." – Jāņa 15:12

Jehovas liecinieki tik lielu uzsvaru liek uz tīruma kalpošanu, ka pārējās dāvanas tiek atstātas novārtā un mūsu laika atskaitēs netiek atzītas. Ja mums būtu laika lapiņa ar vienu lauku “stundas, kas pavadītas, sekojot Kristus pavēlei mīlēt vienam otru”. Tad mēs katru mēnesi varētu aizpildīt 730 stundas, jo ar katru elpu mēs esam kristieši.
MĪLESTĪBA ir vienīgais individuālais bauslis, un mūsu kalpošanas mērķis ir parādīt mīlestību vislabākajā veidā, saskaņā ar mūsu dāvanām un pie katras iespējas.
__________________________________
[I] Pieņemot, ka viņa ir pilngadīga, mīl Dieva Vārdu un visā savā uzvedībā demonstrē mīlestību pret Dievu.
[Ii] no http://sbcvoices.com/who-is-authorized-to-baptize-by-stephen-m-young/
[Iii] Skatiet vietni http://www.aboutcatholics.com/beliefs/a-guide-to-catholic-baptism/
[IV] Skatīt WT 15. gada 1992. aprīlis

arover2014